Zemgalē pārmitrie lauki apgrūtina ziemāju sēju

Zemgalē lauksaimniekiem šis bijis salīdzinoši veiksmīgs ražas gads, un lielāko daļu izaudzētā izdevies novākt laikus. Arī rudens sēja reģionā kopumā virzās uz priekšu, lai gan pārmitrā augsne vietām apgrūtina darbus un rada bažas par ziemāju attīstību. Daudz sarežģītāka situācija izveidojusies citviet Latvijā, kur lielais nokrišņu daudzums kavējis gan ražas novākšanu, gan ziemāju sēju.

Jelgavas novada zemnieku saimniecībā “Viļumēni” šodien noslēdzas ziemas kviešu sēja laukā, kur nepilnu 120 hektāru platībā šogad auga pupas. Tās saimnieks savulaik sācis audzēt pēc agronoma Gunta Gulbja ieteikuma, un šogad lauks devis ap četrām tonnām pupu no hektāra. Raža varēja būt vēl labāka, ja ne lietavas, tomēr saimnieks ir gandarīts – pupas izdevies laikus novākt un lauku vēl paspēts sagatavot nākamajai sezonai.

Jelgavas novada Elejas pagasta ZS “Viļumēni” saimnieks Andris Bitēns: “Guntis teica, ka, ja staigā pa lauku un šur tur var redzēt pa kādai kviešu sēklai virsū, tad ir pareizi iesēts iekšā. Nu, re, kur ir! Skaisti! Brīnišķīgi!”

“Viļumēni” apsaimnieko vairāk nekā 300 hektāru zemes. Saimniecībā audzē kviešus, rapsi, pupas un citas kultūras, bet šogad pirmo reizi izmēģināti arī lini. Saimnieks atzīst – mainīgajos apstākļos paļauties tikai uz vienu kultūru nevar, tādēļ jāmeklē iespējas riskus sadalīt.

Andris Bitēns: “Skatīsies, ko nesīs pavasaris, staigāsim pa laukiem, un, kur būs kas jāpārsēj, kur būs kādas korekcijas jāievieš. Pats galvenais, lai būtu augu skaits uz kvadrātmetru, jo tad ir, ko audzināt, ko kopt. Bet, ja tur nav, ko kopt, tad ir jāņem un jāsēj kaut kas cits. Manā saimniecībā tas ir rapsis tagad šinī brīdī.”

Līdzīgas bažas šoruden ir arī citās Zemgales saimniecībās. Lai gan ražas novākšanai augustā laikapstākļi bija salīdzinoši labvēlīgi un lielāko daļu darbu izdevās paveikt laikus, tomēr sezonas turpinājums lauksaimniekiem atnesis jaunus izaicinājumus.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas konsultants Andris Skudra: “Šobrīd lauki ir pārmitri, līdz ar to augiem trūkst gaisa, un rezultātā augi attīstās daudz lēnāk. Sējumi ir nevienmērīgi attīstījušies un dažādās attīstības stadijās, kur ir vairāk sablīvētas augsnes, mitrākas augsnes. Līdz ar to šis rudens ir tāds salīdzinoši mitrs, ko lauksaimnieki nav pieredzējuši, un strādāt ir ļoti grūti.”

Tomēr Zemgalē situācija vēl vērtējama kā salīdzinoši labāka. Citviet Latvijā ilgstošo lietavu sekas ir smagākas, jo pārmirkušo lauku dēļ kavējas ne vien ziemāju sēja, bet vietām joprojām nav izdevies novākt visu ražu. Daļa platību šoruden var palikt neapsētas.

Andris Skudra: “Salīdzinoši arī austrumu pusē, kas ir Vidzemes daļā, ir labāka nokrišņu masa, kas ir mazāk nolijusi kopā. Te mēs skatāmies kādiem 100 milimetriem trīs dekādēs. Savukārt Priekuļos šis apjoms jau ir 230 milimetri, un Kurzemes pusē šobrīd ir 200 milimetri nolijuši. Tā kā ziemāju sējas process ir ļoti apgrūtināts.”

Saimnieki uzsver, ka lauksaimniecībā nokavēto laiku ne vienmēr iespējams atgūt. Īpaši būtiski tas ir rudenī, kad savlaicīgi un kvalitatīvi iesēti ziemāji faktiski ieliek pamatus jau nākamā gada ražai.

Jelgavas novada Elejas pagasta ZS “Viļumēni” saimnieks Andris Bitēns: “Saka, ka pavasara diena gadu baro, bet es to pašu varu pateikt par rudeni, ka rudenī stunda ir vismaz trīsdesmit stundas pavasarī, jo pavasarī tev vēl ir iespēja kaut ko atgūt, bet, ja tu rudenī nokavē sēju divas nedēļas, tad var teikt, ka esi grāvī iekšā.”

Lai gan Zemgalē šis bijis salīdzinoši labs ražas gads, lauksaimnieku izmaksas turpina augt. Dīzeļdegvielas vidējā cena gada laikā pieaugusi no nepilniem pusotra līdz vairāk nekā diviem eiro litrā. Bažas rada arī minerālmēslu un citu resursu izmaksas nākamajā sezonā. Savukārt lietavu un pārmitro lauku dēļ izsludinātā ārkārtējā situācija lauksaimniecībā visā Latvijā būs spēkā līdz nākamā gada 10. janvārim.