Minimālo mēnešalgu Latvijā nepieciešams palielināt vismaz līdz vismaz 835 eiro un samazināt pensijas saņemšanai nepieciešamo minimālo darba stāžu no 20 līdz 15 gadiem, šodien atzīmējot Cienīga darba dienu, uzstāj Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS).
Kā informēja LBAS sabiedrisko attiecību speciāliste Sanita Birkenfelde, arodbiedrības visā pasaulē Cienīga darba dienu svin 7. oktobrī. Pievienojoties starptautiskajai arodbiedrību saimei, LBAS vēstulē Labklājības ministrijai (LM) uzsver, ka cienīgs darbs ir iespējams tikai tur, kur ir kvalitatīvas darbvietas.
Līdztekus prasībai 2027. gadā noteikt minimālo algu ne zemāku par 835 eiro mēnesī LBAS aicina nodrošināt cienīgu sociālās aizsardzības līmeni darbiniekiem bezdarba, saslimšanas un nelaimes gadījumu darbā gadījumos, kā arī dodoties vecuma pensijā. Arodbiedrības prasa saglabāt darbinieku aizsardzības un finansiālā atbalsta līmeni darbnespējas laikā un iestāties par darbinieku tiesībām uz apmaksātām mācībām.
Pensiju jomā LBAS rosina ne tikai samazināt pensijas saņemšanai nepieciešamo minimālo darba stāžu no 20 līdz 15 gadiem, bet arī no 2028. gada 1. janvāra palielināt iemaksas pensiju otrajā līmenī no 5% līdz 6%. Tāpat izvirzīta prasība veikt pensiju indeksāciju divas reizes gadā atbilstoši inflācijas pieaugumam līdzšinējās vienas reizes vietā.
Līdztekus LBAS aicina LM atbalstīt prasību Eiropas Komisijai (EK) izstrādāt un publicēt direktīvu priekšlikumus par mākslīgo intelektu un algoritmisko pārvaldību darbvietās, kā arī par psihosociālo risku, ar ekstrēmām klimata pārmaiņām saistīto risku un emocionālās un fiziskās vardarbības efektīvu risināšanu darba aizsardzībā.
Arodbiedrības prasa atbalstīt direktīvu priekšlikumu izstrādi par darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu apakšuzņēmumu ķēdēs, darbinieku tiesību stiprināšanu taisnīgas pārkārtošanās procesā, darba tiesību īstenošanas uzraudzību un sociālo partneru lomas stiprināšanu.
LBAS arī atsaucas uz Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas aicinājumu izstrādāt vienotu pieeju darbvietu kvalitātes novērtēšanai, izmantojot kopīgus rādītājus. Tajos būtu jāiekļauj atalgojums, darba drošība, nodarbinātības stabilitāte, apmācības un prasmju pilnveide, darba laiks, tiesības atslēgties, vienlīdzība, nediskriminācija un darbinieku iesaiste lēmumu pieņemšanā, vienlaikus neradot lieku administratīvo slogu. Ar “tiesībām atslēgties” saprot darbinieka tiesības ārpus darba laika nebūt sasniedzamam darba jautājumos – piemēram, neatbildēt uz darba e-pastiem, zvaniem vai ziņām, neciešot par to nelabvēlīgas sekas.
Arodbiedrību pārstāvji aicina LM savās pozīcijās un viedokļos atbalstīt darbinieku prasības un intereses topošajā Kvalitatīva darba ietvarā jeb “Quality Jobs Act”, kuru EK solot publicēt šī gada noslēgumā.
Atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai minimālās algas atsauces vērtībai minimālā mēneša darba alga 2027. gadā būtu nosakāma 835 eiro apmērā, norādīts LM ziņojumā par minimālās algas situāciju 2026. gadā.
LM norādījusi, ka minimālajai algai jāatbilst 46% no Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātās vidējās bruto darba samaksas par pēdējiem pieejamajiem 12 mēnešiem. Vidējā bruto alga pērn bija 1815 eiro, tādēļ minimālā alga nākamajam gadam aprēķināta 834,9 eiro apmērā, to noapaļojot līdz 835 eiro. Tas būtu par 55 eiro jeb 7% vairāk nekā šogad, kad minimālā alga ir 780 eiro.
Valdība 2024. gadā vidēja termiņa plānā paredzēja minimālo algu 2027. gadā paaugstināt līdz 820 eiro, bet 2028. gadā līdz 860 eiro. Šāda pieauguma fiskālā ietekme jau ņemta vērā valsts budžetā.
LM secina, ka nepieciešama vienošanās, lai salāgotu budžeta ietvarā paredzēto minimālās algas palielinājumu ar pieaugumu, kas izriet no noteiktās 46% atsauces vērtības. Minimālā alga 820 eiro apmērā veidotu 45,2% no iepriekšējā gada vidējās algas, bet 835 eiro – 46%.
Latvijas Bankas vērtējumā iepriekš plānotais minimālās algas pieaugums līdz 820 eiro būtu tuvs noteiktajam līmenim, savukārt arodbiedrību rosinātais pieaugums līdz 835 eiro precīzi atbilstu 46% proporcijai.
Paaugstinot minimālo algu līdz 835 eiro un neapliekamo minimumu līdz nākamgad paredzētajiem 570 eiro, darba ņēmējs bez apgādājamiem pēc nodokļu nomaksas saņemtu 702,10 eiro. Ja minimālā alga tiktu celta līdz 820 eiro, neto alga būtu 692,11 eiro.
LM dati liecina, ka pērn vidēji 131 815 darba ņēmēji jeb 17,1% saņēma minimālo algu vai mazāk. Privātajā sektorā tādu bija 97 092 jeb 18,3% strādājošo, bet sabiedriskajā sektorā – 30 515 jeb 13,3%.
Savukārt reģionos minimālās algas vai mazāku ienākumu saņēmēju īpatsvars svārstījās no 14,9% Pierīgā līdz 22,4% Latgalē. Vislielākais (39,1%) šādu darbinieku īpatsvars bija citu pakalpojumu nozarē, 31,6% īpatsvars bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē, savukārt operācijās ar nekustamo īpašumu – 27,9%.
Minimālo algu vai mazāk saņēma 29,9% strādājošo ar pamata vai zemāku izglītību, 20,5% darbinieku ar vispārējo vidējo vai profesionālo izglītību un 10% darbinieku ar augstāko izglītību.
Latvijā minimālā alga šogad ir otrā zemākā Eiropas Savienībā, apsteidzot vienīgi Bulgāriju, kur tā ir 620 eiro. Lietuvā minimālā alga šogad ir 1153 eiro, bet Igaunijā – 946 eiro. LM norāda, ka Lietuvas bruto minimālajā algā ir iekļautas arī darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas.