Zinātnieki aicina ziņot par bīstamu bumbieru slimību

Dārzkopības institūta zinātnieki uzsākuši pētījumu par kadiķu – bumbieru rūsas izplatību. Tā  ir patogēnās sēnes Gymnosporangium sabinae izraisīta slimība, kas nav uzskatāma par bīstamu, tomēr pie attiecīgiem vides apstākļiem var radīt būtiskus ražas vai pat augļukoku zaudējumus. Lai noskaidrotu kadiķu – bumbieru rūsas izplatības areālu un varētu meklēt efektīvākus risinājumus tās ierobežošanai, zinātnieki aicina iedzīvotājus piedalīties Rūsas medībās.

Dārzkopības institūta vadošais pētnieks Gunārs Lācis stāsta, ka pašreiz pasaulē nav nevienas bumbieru šķirnes, kas būtu pilnībā izturīga pret kadiķu bumbieru rūsu. Bumbieru – kadiķu rūsa ir patogēnās sēnes Gymnosporangium sabinae izraisīta slimība, kas Latvijā esot pazīstama jau vairāk nekā pusgadsimtu, bet pēdējos gados tā esot sastopama arvien biežāk.

Kā skaidro Dārzkopības institūta pētnieks Gunārs Lācis, savu artavu tajā pieliekot bioloģiskā saimniekošana: “Pēdējos gados varbūt ir tā vairāk aktualizēta, jo ir jāsamazina pesticīdu lietošana. Līdz šim viņa labi maskējās, jo bumbieres ir viens no tiem augļaugiem, kurus ļoti daudz miglo. Varbūt mazāk Latvijā, bet Rietumeiropā tos ļoti miglo. Sakarā ar to, ka pesticīdu lietojums ir jāsamazina, slimība var izpausties pilnībā.”

Vidzemes TV foto

Šai slimībai ir vairākas attīstības stadijas. Institūta dārzā redzamās slimās bumbieres ar bumbieru – kadiķu rūsu esot inficētas pētījuma nolūkos. Daudz dzelteno plankumu uz bumbieru lapām uzskatāmi par slimības vidējo attīstības posmu.

Skaidro pētniece Katrīna Kārkliņa: “Viņa tikai kaut kad augustā sasniegs to līmeni, kad būs gatava mainīt savu saimniekaugu. Tomēr bumbiere bumbieri inficēt nevar, tas mums pat ir pierādīts pētījumos. Kad sporas ir attīstījušās līdz pēdējai stadijai, tā var atkārtoti inficēt kadiķus, bet tie parasti ir dekoratīvie kadiķi.”

Šai  patogēnajai sēnei ir tikai divi saimniekaugi – kadiķis un bumbiere. Ar sporu nonākšanu atpakaļ uz kadiķiem attīstības cikls būs noslēdzies. Ja uz bumbieres nenokļūs jaunas sporas, nākamajā gadā slimības var arī nebūt, tomēr zinātnieki stāsta, ka infekcija novājina gan pašu augļukoku, gan ietekmē ražas apjomu un kvalitāti.

Lai noskaidrotu, kāda ir patiesā kadiķu – bumbieru rūsas izplatība, Dārzkopības institūta pētnieki aicina iesaistīties Rūsas medībās un ziņot par vietām, kur slimība konstatēta. Pamanot raksturīgās pazīmes, augs jānofotografē, jāaizpilda Rūsas medību anketa Dārzkopības institūta mājaslapā un jānorāda novērojuma vieta.

Gunārs Lācis stāsta, ka noskaidrot slimības izplatības apmēru zinātniekiem esot svarīgi: “Vides apstākļu sagadīšanās rezultātā, piemēram, ja ir labi mitrs, bet ne pārāk karsts pavasaris, var notikt slimības eksplozija un koki varētu aiziet bojā. Tāpēc mums būtu labi zināt”, vai mums šādas slimības krātuves ir pa visu Latviju, un kur viņa pārziemo un izdzīvo.”

Pašreiz esot atsaukušies piecdesmit respondentu no visiem Latvijas reģioniem, bet jo vairāk ziņojumu tiks saņemts, jo precīzāk zinātnieki varēs izvērtēt slimības izplatību un meklēt efektīvākus risinājumus tās ierobežošanai.