Baltijas aizsardzības līnijas darbi pierobežā notiks ciešā sadarbībā ar pašvaldībām, informēja VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).
Pirms Baltijas aizsardzības līnijas pirmās prioritātes darbu sākšanas VNĪ un Aizsardzības ministrijas (AM) pārstāvji apmeklēja Alūksnes, Balvu, Ludzas, Krāslavas un Augšdaugavas novadu. Ar pašvaldību pārstāvjiem pārrunāti plānotie darbi un iedzīvotājiem būtiski jautājumi – vietējo ceļu stāvoklis, meliorācijas sistēmu saglabāšana, piekļuve īpašumiem un informācijas aprite būvdarbu laikā.
VNĪ Ārvalstu un robežu projektu daļas vadītāja Dace Plotniece uzsver, ka šāda mēroga projekta īstenošanā cieša sadarbība ar pašvaldībām ir ļoti būtiska, jo tās vislabāk pārzina konkrētās teritorijas, vietējo ceļu stāvokli, meliorācijas sistēmas un iedzīvotāju vajadzības. Savlaicīga informācijas apmaiņa ļauj jau darbu plānošanas laikā pamanīt iespējamos riskus un rast risinājumus, pirms radušās problēmas.
Tāpēc VNĪ ar pašvaldībām vienojušies par regulāru saziņu visa projekta laikā, lai pašvaldības un iedzīvotāji būtu informēti par darbu norisi, bet radušies jautājumi tiktu risināti operatīvi.
Viens no galvenajiem jautājumiem pašvaldībās bija vietējo ceļu noslodze. Daļa pierobežas ceļu nav paredzēta intensīvai smagā transporta kustībai, kāda iespējama būvdarbu laikā. VNĪ informēja, ka līgumos būvniekiem noteikts pienākums pēc darbu pabeigšanas novērst būvdarbu rezultātā izmantotajiem pievedceļiem radītos bojājumus. Darbu pieņemšana notiks tikai pēc visu līgumā paredzēto saistību izpildes.
Tikšanās laikā pārrunāta arī meliorācijas sistēmu saglabāšana, kas ir īpaši būtiska lauksaimniecības zemēs. Veicot darbus, būvniekiem būs jāņem vērā esošās meliorācijas sistēmas un jānodrošina to darbība, informē VNĪ. Būvnieks būs atbildīgs arī par būvdarbu laikā radītajiem bojājumiem.
Darbi Alūksnes, Balvu, Ludzas, Krāslavas un Augšdaugavas novadā notiks pakāpeniski līdz 2027. gada rudenim.
Pirmās prioritātes darbu kopējās investīcijas ir 12,98 miljoni eiro no AM budžeta. VNĪ AM uzdevumā nodrošina projekta iepirkumu organizēšanu, būvdarbu vadību un infrastruktūras izbūves uzraudzību.
VNĪ, AM un pašvaldības turpinās regulāru informācijas apmaiņu arī būvdarbu laikā. Par konkrētu darbu sākšanu un iespējamām satiksmes vai piekļuves izmaiņām attiecīgajās teritorijās iedzīvotājus informēs savlaicīgi.
Jau ziņots, ka VNĪ noslēgusi līgumus ar pieciem uzņēmumiem par Baltijas aizsardzības līnijas pretmobilitātes infrastruktūras izbūves pirmās prioritātes darbu īstenošanu.
Sakaru torņu izbūvi veiks SIA “Citrus Solutions”. Materiāli tehnisko līdzekļu novietošanas laukumu izbūve tiks veikta divās darbu daļās, un tos īstenos būvuzņēmēji AS “LAU Infra Grupa” un SIA “Inbuv”.
Savukārt prettanku grāvju izveidei un materiāli tehnisko līdzekļu novietošanai darbi sadalīti sešās darbu daļās, tostarp divās darbu daļās tos veiks “LAU Infra Grupa”, divās darbu daļās – SIA “VIA” un divās darbu daļas – SIA “CBS “Igate””.
Kopējās investīcijas pirmās prioritātes darbiem no AM budžeta ir 12 977 603 eiro. Būvdarbu finansēšanai noslēgts trīspusējs sadarbības līgums ar AM un Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centru.
VNĪ dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.