Dronu draudi maina skatījumu uz pierobežu: Vidzeme rosina plašāku atbalsta modeli

Pašreizējā pieeja par austrumu pierobežu nosaka visu Latgales plānošanas reģionu, bet no Vidzemes tikai Alūksnes novadu, taču, kā vērtē VPR Attīstības padomes priekšsēdētāja Inese Suija-Markova, šī brīža situācija liecina, ka pierobeža būtu jādefinē plašāk.

„Mūsu gadījumā tas ir Alūksnes novads, kas tieši robežojas ar Krieviju, bet, kā parādīja maija vidū  notikusī situācija ar dronu lidošanu, patiesībā tā austrumu robežas klātesamība plešas daudz plašāk nekā tikai viena novada ietvaros. Drona gadījums parādīja, ka faktiski puse Vidzemes tiek ierauta šajā gaisa trauksmē, un tā ir tā jaunā realitāte, kādā mēs dzīvojam.”

Šo jautājumu kopīgā rezolūcijā aktualizējuši Vidzemes un Latgales plānošanas reģioni. Tajā uzsvērts, ka ir nepieciešams izstrādāt vienotu pieeju Latvijas Austrumu robežas definīcijai un izveidot mērķētu atbalsta politiku, ņemot vērā atšķirīgos drošības, demogrāfiskos un ekonomiskos izaicinājumus dažādās pašvaldībās. 

„Ir jāpieliek punkts  šai definīcijai “austrumu pierobeža,” tā vērtē Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers. „Tātad, mūsu mērķis ir noteikt, ka austrumu pierobeža ir visa valsts, kura dalās trīs līmeņos. Pirmais līmenis ir šīs piecas austrumu pierobežas pašvaldības. Otrais līmenis varētu tad būt Latgale ar Vidzemes pašvaldībām un trešais līmenis ir pārējais, respektīvi, visa valsts. Sniedzot kaut kādus atbalstus, tad, protams, šī gradācija ir nepieciešama tur, kur ir sliktāka ekonomiskā aktivitāte, tātad, pašā austrumu pierobežā. Tur, manā skatījumā, tam atbalstam gan drošībai, gan ekonomikas izaugsmei būtu jābūt lielākam, nekā nākošajos līmeņos.”

Alūksnes novada pašvaldības vadītājs arī vērtē, ka pierobežā tagad nākas vēl skaudrāk izjust to, ka jau iepriekšējos gadus nav stiprinātas šeit esošās pašvaldības. 

„Iedzīvotāji arī paliek satrauktāki, uzņēmēji sāk domāt – vai man turpināt investēt vai tomēr piebremzēt? Kas notiks tālāk? Kā mēs dzīvosim nākotnē? Vai valsts par mums sāks rūpēties vairāk, kā līdz šim, vai tomēr piemirsīs?”

Arī Inese Suija-Markova uzsver, ka uzņēmējdarbība ir viena no galvenajām sfērām, kurai būtu šobrīd ļoti svarīgs atbalsts: “Tāds ļoti fundamentāls atbalsts uzņēmumiem, kuri jau darbojas šajās pierobežas zonās un pierobežas reģionos. Mums katrs uzņēmums, kas šajā brīdī turpina savu darbību un vēl pat domā par attīstību un varbūt savas darbības paplašināšanu – viņi mums uz rokām ir jānēsā, jo tas ir kritiski svarīgi reģiona izdzīvošanai.”

Atbalsts būtu nepieciešams arī tūrisma un viesmīlības nozarei, jo, kā stāsta Alūksnes Tūrisma Informācijas centra vadītāja Dace Bumbiere-Augule, ietekme ir jūtama arī Alūksnes novadā: “Viesu kritums ir jūtams. Ir daudz brīvākas viesnīcas, rezervāciju ir daudz mazāk šobrīd, nekā tas ir bijis, salīdzinot ar pagājušo gadu, kurš nemaz nebija tik labs, jo laika apstākļi nebija labi pagājušajā gadā.”

Protams, pats galvenais, kas uztrauc cilvēkus pierobežā, ir drošība.

„Pirmā lieta ir drošās telpas un patvertnes. Respektīvi, ka mums ir nepieciešami resursi, lai šādu infrastruktūru radītu. Otrs ir elektroniskie sakari, lai visās vietās mūsu reģionos būtu nodrošināti iedzīvotāji ar elektroniskajiem sakariem,” par to, kas tiek prasīts rezolūcijā, stāsta Inese Suija-Markova.

Tāpat būtu nepieciešams atbalsts slimnīcām un izglītības nodrošināšanai. Bet, kā vērtē Alūksnes novada pašvaldības vadītājs Dzintars Adlers, ir arī jādod iespējas pierobežas attīstībai, vispirms, lai mazinātu iedzīvotāju aizplūšanu.

„Mēs neceram uz to, ka nākotnē šeit strauji pieaugs iedzīvotāju skaits, bet ir jārūpējas par tiem, kas šeit ir. Un tad ir jautājums – kas tad īsti viņiem ir vajadzīgs? Tātad, mums viņiem no pašvaldības puses tāpat ir jāturpina sniegt tās funkcijas, kuras mēs sniedzam, bet arī jādomā par kaut nelielu, bet tomēr attīstību.”

Alūksnes novada vadītājs arī vērtē, ka rit jau kara piektais gads, bet mācību, šķiet, neesam guvuši.

„Jau vairāk nekā gadu tiek runāts par rīcības plānu drošības un ekonomikas izaugsmes uzlabošanai austrumu pierobežā. Vārds “austrumu pierobeža” izskan ļoti bieži, bet, kad kādam politiķim jautā  “Kas ir austrumu pierobeža?”, tad atbildes saņemam ļoti atšķirīgas. Esot Rīgā, ir sajūtas, ka, nu, gan jau tur pierobežā tiks galā, jo frontes līnija, ja kas, tad būs tur. Nu, tāda ir tā domāšana, un tieši tāpēc man ir aicinājums, lai valdība mūs sadzird, biežāk ir ar mums un sniedz arī šos reālos atbalstus, lai mēs savus iedzīvotājus šeit varētu noturēt. Savukārt, ja šeit, pierobežā, mūsu nebūs neviena, tad, diemžēl, tā pierobeža pārcelsies, nezinu, uz Cēsīm, Siguldu, nu, vienalga, kaut kur tā būs. Tur, kur būs tie pirmie iedzīvotāji.”

Priekšlikumā par pierobežas trīs zonu modeli, kā kritēriji norādīti – ģeogrāfiskais un drošības risks, ekonomiskā attīstība, demogrāfija, pakalpojumu un infrastruktūras pieejamība.