Bērnu drošība sākas ar vecāku rādīto piemēru

Līdz ar skolēnu vasaras brīvlaika sākumu arvien aktuālāki kļūst dažādi drošības jautājumi. Bērni vairāk laika pavada ārpus mājām – brauc ar velosipēdiem, dodas pie ūdenstilpēm, makšķerē un uzturas ārā līdz vēlām vakara stundām. Lai gan skolās ar bērniem jau ir pārrunāti drošības noteikumi, pašvaldības policija aicina arī vecākus regulāri atgādināt par tiem un pašiem rādīt labu piemēru. 

Skolēnu brīvlaiks ir sācies, kas nozīmē, ka lielāko daļu laika skolēni pavada ārpus skolas un jau pirms brīvlaika, un arī tagad speciālisti norāda, ka ir svarīgi runāt ar bērniem par drošības pasākumiem. 

Ķeguma pamatskolas direktore Ilze Krastiņa: “Ikkatru gadu, skolēniem dodoties vasaras brīvlaikā, tā ir tāda obligāta prasība. Mēs arī vienmēr pārrunājam gan drošību uz ūdens, jo mēs dzīvojam ļoti tuvu ūdenstilpēm, gan drošību uz ceļa, gan dažādas citādas situācijas izrunājam, kur bērniem var rasties apdraudējums. Šajā gadā pieskārāmies arī jautājumam par gaisa apdraudējumu, pastāstot, kas tas tāds ir, kas ir šūnapraide, kā tā darbojas, kādi ir iespējamie scenāriji, kā rīkoties, ja tāda tiek saņemta.”

Šobrīd īpaši aktuāli esot pievērst uzmanību drošībai publiskos pasākumos, pie ūdenstilpēm un ceļu satiksmē. 

Salaspils novada pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Sergejs Kapacina: “Pašu darbinieku patruļas, patrulējot pa ielām, ļoti lielu uzmanību pievērš bērniem, kuri pēc pulksten 22.00 atrodas ārā līdz 16 gadu vecumam, kas ir aizliegts. Daudz preventīvo darbu veicam ar bērniem attiecībā uz publisko elektroskrejriteņu izmantošanu. Ir stājušies spēkā grozījumi ceļa satiksmes noteikumos jau kādu laiciņu atpakaļ, bet tomēr to publisko elektroskrejriteņu izmantošana, noteikumu neievērošana ir ļoti, ļoti izplatīts parkāpuma veids.”

Salaspils novada pašvaldības policijā atgādina, ka vasaras brīvlaiks nav tikai bērnu, bet arī vecāku atbildības laiks. Tāpēc svarīgi regulāri pārrunāt drošības jautājumus un atgādināt bērniem par piesardzību dažādās situācijās. Uzrunātie vecāki gan atzīst, ka to dara. 

Anete: “Par ceļa satiksmes noteikumiem tieši, šķērsojot ceļu, lai ievēro, telefonu neizmanto ejot. Tas ir ļoti aktuāli, jo es skatos, kā mana meita dara – es esmu piefiksējusi, ka viņa skatās telefonā.”

Savukārt Dita uzskata, ka viens no aktuālākajiem jautājumiem, kas jāpārrunā ar bērniem, ir drošība pie ūdens: “Lai ātri nebrauc un uzmanīgi pa ūdeņiem, lai nelēkā no laipiņas, lai drošāk būtu.”

Salaspils novada pašvaldības policijā atzīst, ka praksē situācija bieži vien ir citāda. Nereti tieši vecāki bērniem rāda sliktu piemēru. 

Sergejs Kapacina: “Es esmu vairākas reizes redzējis, ka tie vecāki, kuri sociālajos tīklos ir ļoti aktīvi, paši pārkāpj ceļa satiksmes noteikumu prasības. Man bija gadījums, kad es stāvu pie dzelzceļa, man blakus apstājas bērni, bet iet pieaugusi sieviete, es pieļauju, ka māte, šķēršo dzelzceļa pārbrauktuvi, un es cilvēkam saku – sarkans deg, nevar iet. Viņa atmet ar roku un iet tālāk.”

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā (BKUS) gan norāda, ka pagaidām bērnu traumu skaits nav pieaudzis.

Marks Ronis, BKUS Neatliekamās medicīnas centra vadītājs: “Ja mēs skatāmies uz šo nedēļu, pagaidām viss ir salīdzinoši mierīgi, mierīgāk nekā visu maiju. Ir droši vien liela daļa bērnu kaut kur ārpus pilsētas, varbūt aizdevušies pie vecvecākiem. Mazās traumas tiek ārstētas ar ceļmallapu. Omīte zina, ja bērns apēda dūšīgi divas kotletes, tad bērnam ar veselību viss kārtībā, bet pacientu plūsma ir zema, ap 50 apmeklējumiem traumu punktā.”

Visbiežāk bērni traumas gūst dažādu kritienu rezultātā, piemēram, braucot ar velosipēdu vai skrejriteni. Turklāt īpaši mediķus satrauc tas, ka pērn puse pacientu joprojām nelietoja aizsargķiveres.