Kā atšķirt patiesību no meliem? Ogrē diskutē par medijpratību

Ogrē aizvadīts jau ceturtais sarunu vakars ciklā “Stipras kopienas – droša Latvija”. Šoreiz sarunu tēma bija medijpratība un informācijas vide. Vakara gaitā dalībnieki apskatīja konkrētus dezinformācijas un mākslīgā intelekta radīta satura piemērus, kā arī pārrunāja, kā saglabāt spēju kritiski izvērtēt informāciju un orientēties tās lielajā daudzumā. 

“Stipras kopienas – droša Latvija” – ar šādu saukli aizvadīts jau ceturtais sarunu vakars šajā ciklā. Ogrē ik reizi kāda biedrība organizē diskusiju par sabiedrībai nozīmīgu tēmu. Šoreiz uzmanības centrā bija medijpratība, uzticēšanās un mūsdienu informācijas vide. 

Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrības valdes locekle Elīna Grīnhofa: “Es domāju, ka kopienām ir arī liela atbildība “vaktēt” to, kas notiek mums apkārt un teikt – hei, tas, ar ko tu te dalies, tās nav ziņas, tā nav faktos balstīta informācija. “Uzpasēt” vienam otru ir tas, ko mēs kā kopienas varam darīt, un biedrības, kas aktīvi darbojas tajā laukā, ir tie atbildīgākie spēlētāji, tā teikt. Un es redzu, ka mēs esam arī tādā ziņā sadarbības partneris valstij, ka mēs esam tie mazie ugunskuriņi, kas kuras un “uzpasē”, lai informācijas telpa ir droša.”

Medijpratība šobrīd esot īpaši aktuāla tēma. Tuvojas Saeimas vēlēšanas, turpinās karš Ukrainā, un informatīvajā telpā netrūkst dažādu manipulāciju. Vienlaikus pētījumi rāda, ka sabiedrībā joprojām nepieciešams stiprināt izpratni par medijpratības pamatprincipiem. 

Klinta Ločmele, Latvijas Universitātes komunikācijas un medijpratības pētniece: “Galu galā ir paši pamati, piemēram, kā izvērtēt, vai tā ir uzticama mājaslapa, vai tā ir īsta Aizsardzības ministrijas mājaslapa vai Aizsardzības ministrijas profils Facebook, vai tas ir viltots. Tādas pamatlietas, kas ik pa laikam ir jāatgādina. Arī par tam pašām interneta pamatdrošības lietām, kas it kā šķiet pašsaprotamas, bet ik pa laikam ir nepieciešamas tās atgādināt.”

Uzrunātie pasākuma apmeklētāji atzina, ka savu medijpratību vērtē diezgan labi, bet, kad šaubās par informācijas patiesumu, vēršas pēc padoma pie zinošākiem cilvēkiem. 

Līvija un Aija, pasākuma apmeklētājas: “Es esmu tajā vecumā, kad es uzskatu, ka es varu izvēleties, ko prast un ko nē. Ja man kaut kas pietrūkst, tad, protams, atrodu palīdzību. Bērni vai labi kolēģi.”

Jautājot, vai, viņuprāt, varētu teikt, ka spēj kritiski izvērtēt informāciju, pasākuma apmeklētājas saka: “Liekas, ka jā, jo es diezgan daudz sekoju līdzi visai informācijai. Skatos dažādus kanālus un tad izvērtēju.”

Latvijas Universitātes pētniece norāda, ka medijpratība nav tikai spēja atšķirt patiesu informāciju no nepatiesas. Tā ietver daudzus aspektus, un jo labāk cilvēks pārvalda katru no tiem, jo drošāk spēj orientēties mūsdienu informācijas vidē. 

Klinta Ločmele: “Kaut vai arī saprast datus, nolasīt, vai tie reitingi, kurus mums politiķi pasniedz, vai tur nav notikušas kādas manipulācijas diagrammā. Līdz ar to tas jautājums sastāv no ļoti daudzām apakštēmām, un katram cilvēkam tas ir ļoti individuāli. Kāds varbūt būs ļoti sociālajos medijos prasmīgs, bet tikpat labi var, piemēram, paļauties kādam digitālajam krāpniekam. Mums kopumā kā sabiedrībai tā medijpratība ir jāstiprina.”

Šobrīd aktuāls ir arī mākslīgā intelekta radītais saturs. Ar tā palīdzību tiek veidota gan dezinformācija, piemēram, par karu Ukrainā, gan emocionāli video, kas raisa pozitīvas emocijas. Piemēram, video, kuros suņi patversmē it kā paši izvēlas saimniekus. Lai gan tie šķiet īsti, tie ir safabricēti.