Klāt vasaras brīvlaiks. Tas ir brīdis, kad ielās arvien biežāk un vairāk redzēsim bērnus un jauniešus kā ceļu satiksmes dalībniekus gan ar kājām, gan velosipēdu vai kādu citu mikromobilitātes pārvietošanās līdzekli. Tomēr ir jāatceras, ka arī, pārvietojoties ar tiem, ir noteikumi, kas ir jāievēro. Pats galvenais – braucot gan ar elektroskrejriteni, gan velosipēdu, galvā jābūt ķiverei.
“Uz elektroskrejriteņiem attiecas dažādi noteikumi. Pirmkārt, ar elektroskrejriteni drīkst pārvietoties tikai no 14 gadu vecuma, galvā ir jābūt aizsprādzētai ķiverei un jābūt jebkura veida transportlīdzekļa vadīšanas apliecībai. Protams, tas, ko bieži pamanām uz ielām un kas tiek ignorēts, ir fakts, ka uz elektroskrejriteņa drīkst atrasties viena persona,” stāsta Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja prevencijas grupas vecākā inspektore Ieva Ploriņa.
“Siltajā laikā ļoti daudzi pārvietojas arī ar velo. Ceļu satiksmes noteikumos norādīts, ka velosipēdistiem ir jāpārvietojas pa velosipēdu celiņiem. Bet, ja tādu nav, drīkst pārvietoties arī pa ietvi,” skaidro Ieva Ploriņa.
“Tomēr, pārvietojoties pa ietvi, priekšroka ir gājējam, tādēļ pa ietvi jābrauc tādā ātrumā, lai neapdraudētu apkārtējos. Jāsaprot, ka jebkurā brīdī kāds var mainīt kustības virzienu, kāds var izlēkt priekšā. Jāspēj reaģēt, lai neradītu ceļu satiksmes negadījumu,” viņa piebilst.
Tomēr pēc 16 gadu vecuma mums dubultgalva neiestājas, skapī nav rezervītes, un galva nepārklājas ar metāla pārsegu. Ķivere jāliek galvā vienmēr.
Lai izvairītos no traumām, jāatceras arī, ka uz ielas nevajadzētu spēlēties ar draugiem vai izrādīt savas prasmes, piemēram, velosipēda vadīšanā. Tomēr jāpiebilst, ka statistika par pēdējiem gadiem liecina, ka tieši vasara ir tas laiks, kad bērni un jaunieši mazāk ievēro satiksmes drošības prasības.
CSDD Komunikācijas departamenta Izglītības daļas vadītāja Guna Zvīgule: “Īpaši svarīgi to ir atcerēties daudzdzīvokļu māju tuvumā, dzīvojamajās zonās. Ja šajās vietās gājējiem un velosipēdistiem ir atļauts pārvietoties pa brauktuvi visā garumā, tas nenozīmē, ka ir atļauts spēlēt futbolu vai rādīt trikus ar velosipēdu. Tam ir paredzēti rotaļu laukumi, izmantojiet tos.”
“Jāatgādina, ka satiksmes noteikumi darbojas arī laukos. Lai cik bieži nedzirdam pieņēmumu – “kas tad tur uz nomaļa lauku ceļa var notikt?” -, tas ir bīstami. Tas ir ārkārtīgi bīstami, jo satiksme notiek uz lauku ceļa. Laukos ir citi riski. Braucot pa grants ceļu, redzamību var apgrūtināt putekļi, var ar akmeni trāpīt satiksmes dalībniekiem, kas pārvietojas pa ceļu. Var rasties arī citi apdraudējumi, piemēram, noklīdušam sunim vai arī meža dzīvniekam izskrienot uz ceļa,” viņa skaidro.
Vasarā var veidoties nepietiekamas redzamības apstākļi. Tas, ka ziemā runājam par sniegu un puteņiem, vasarā nav aktuāli. Tomēr vasarā redzamību var apgrūtināt spoža saule, lietusgāzes un migla.
Brīvlaikā ar ģimenēm nereti dodamies ceļojumos uz ārvalstīm. Loģiski, ka satiksmes noteikumi ir jāievēro arī citās vietās.
“Ja dodaties ceļojumā uz ārzemēm, ņemiet vērā, ka, lai arī satiksmes noteikumi visur ir vienādi, ir nianses. Piemēram, Nīderlandē un Zviedrijā neviens nebūs laimīgs, ja kā gājēji pārvietosieties pa veloceļu. Tur to nedrīkst darīt. Tur nav kopīgo gājēju un velosipēdu ceļu. Nemaz nerunājot par Lielbritāniju, kur satiksmes organizācija notiek pa otru pusi, ” uzsver Guna Zvīgule.
CSDD ik gadu rīko dažādus izglītības projektus skolēniem. Tieši par jauniešiem, kuri šajos projektos piedalās, valda pārliecība, ka viņi ir piemērs saviem vienaudžiem, kā vajag darīt.
Guna Zvīgule: “Par viņiem esam pārliecināti, ka viņi ir droši satiksmē, jo vairākos projektos esam sastapuši jauniešus, kuri par to piedomā ne tikai projekta laikā, bet arī ikdienā. Katru dienu, dodoties ārā no mājas, kļūstam par satiksmes dalībniekiem. Tā ir loma, ko mēs nevaram izvēlēties.”
Aicinājums arī autovadītājiem būt piesardzīgiem parkos un sevišķi dzīvojamo māju tuvumā. Jāatceras, ka bērns uz brauktuves var parādīties pēkšņi.