Ņemot vērā pret valsti vērsto hibrīdapdraudējumu, Iekšlietu ministrija rosinās precizēt tiesību normas, kas ļauj robežsargiem pielietot šaujamieročus robežas aizstāvēšanai pret agresīviem migrantiem vai sabotieriem, trešdien Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā norādīja iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (NA).
Pēc sēdes ministrs medijiem pauda, ka likums jau patlaban neaizliedz robežsargiem un karavīriem pielietot šaujamieročus, tostarp, kad apdraudēta personas dzīvība un nav cits veids agresīva pārkāpēja aizturēšanai vai apturēšanai.
“Taču pastāv jautājums, vai robežsargiem un karavīriem, sargājot robežu, būtu saucami pie kriminālatbildības, ja agresīvu personu apturēšanai pielietojuši šaujamieročus. Tas nozīmē, ka ir atsevišķas situācijas, kad kriminālatbildība par šaujamieroča pielietošanu nebūtu attiecināma uz amatpersonām,” norādīja ministrs.
Ministrs nenoliedza, ka robežas infrastruktūras sabotierus, kas, visticamāk, ir saistīti ar Baltkrievijas specdienestiem, ir grūti aizturēt. Neviens šāds pārkāpējs līdz šim nav aizturēts. Viņu darbības ir profesionālas, turklāt tās aizņem aptuveni vienu minūti, līdz šīs personas paspēj atgriezties Baltkrievijas robežas pusē, skaidroja Dombrava.
“Robeža ir ļoti gara, amatpersonu skaits nav bezizmēra. Lai paspētu, ir jābūt lielam robežas sargātāju blīvumam. Diemžēl mēs esam hibrīdkara fāzē un notiek dažāda veida sabotāžas darbības,” uzsvēra Dombrava un piebilda, ka šonedēļ notikusī infrastruktūras bojāšana un elementu zādzība nav pirmais gadījums.
Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks Ivars Ruskulis pēc sēdes žurnālistiem teica, ka neviens nelegālais migrants vai viņu pārvadātājs līdz šim nav nošauts. Tomēr ir bijis gadījums jau valsts iekšzemē, kad operatīvie darbinieki pielietojuši ieroci pārvadātāju transportlīdzekļa apturēšanai.
“Esošais regulējums noteikti mums uzliek par pienākumu vērtēt samērīgumu šaujamieroču pielietošanas gadījumā un minimizēt nodarīto kaitējumu. Pielietošanai jābūt tad, kad pastāv reāls robežsarga, karavīra vai policista apdraudējums,” norādīja Ruskulis.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka saskaņā ar esošo normatīvo regulējumu agresīvu migrantu vai viņu pavadoņu apturēšanai Baltkrievijas virzienā robežsargi šaut nedrīkst.
“Izdarīt mērķtiecīgu šāvienu Baltkrievijas virzienā mēs nedrīkstam,” viņš teica, skaidrojot, ja tas tiek darīts, tad var tikt uztverts kā konflikta izraisīšana ar Baltkrieviju.
Vienlaikus viņš ir pārliecināts, ka Baltkrievijas pusē testē Latvijas reakciju un skatās, vai “pavilksimies uz viņu provokāciju”. “Viņi noteikti to gaida – vai mēs izšausim vai neizšausim Baltkrievijas virzienā,” piebilda amatpersona.
Neraugoties uz robežas infrastruktūras bojāšanas gadījumiem, nevar apgalvot, ka robežas infrastruktūras būvniecības plāni realitātē būtu izgāzušies, secināja Ruskulis.
Jau ziņots, ka šonedēļ uz Latvijas-Baltkrievijas robežas sabojāti trīs elektrības sadales skapji, kas nodrošina infrastruktūru robežas novērošanai.
Savukārt pirmdienas vakarā vismaz 20 nelegālo migrantu grupa trīs maskās tērptu pavadoņu vadībā mēģināja nelikumīgi šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu.
Nelegālo migrantu pavadoņi bija bruņoti, izteica draudus Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīriem, kā arī aktīvi mudināja un dzina migrantu grupu Latvijas virzienā. NBS otrdien apliecināja, ka, no attāluma spriežot, pavadoņi bija bruņoti ar pistoli.
Vairākas stundas pēc šī konflikta maskās tērpti cilvēki iekļuva Latvijas teritorijā, sabojāja elektrības sadales skapi un nozaga divas novērošanas kameras. Personas atgriezušās Baltkrievijas teritorijā, pirms paspēja ierasties robežsargu vienība.
Kopumā šogad no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti teju 12 000 cilvēki.
Valdība līdz šī gada beigām pagarinājusi pastiprinātās robežapsardzības režīmu Baltkrievijas pierobežā. Tas noteikts Baltkrievijas radītās paaugstinātās nelegālo migrantu plūsmas dēļ. Pastiprinātās kontroles režīms noteikts Ludzā un Ludzas novada pagastos, Krāslavā un novada pagastos, Augšdaugavas novadā, Daugavpilī un Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Pērn kopumā Valsts robežsardze novērsusi 12 046 cilvēku mēģinājumus nelikumīgi šķērsot Baltkrievijas-Latvijas robežu. Humānu apsvērumu dēļ robežas šķērsošana pērn nav liegta 31 nelegālajam migrantam. 2024. gadā no Baltkrievijas-Latvijas robežas nelikumīgas šķērsošanas tika atturēti 5388 cilvēki, bet humānu apsvērumu dēļ valstī tika uzņemti 26 cilvēki.