Komunikācija kara apstākļos – ne mazāk svarīga kā valsts aizsardzība

Gluži tāpat kā vētras vai plūdu laikā, arī militāra iebrukuma gadījumā iedzīvotājiem ātri jāsaņem precīza informācija no drošiem, uzticamiem avotiem. Zemessardzes organizētajā seminārā “Rupors” Kuldīgā Kurzemes un Zemgales valsts un pašvaldību iestādes, kuru darbs saistīts ar iedzīvotāju informēšanu, apguva prasmes, kā komunicēt krīzes laikā.

Militāra apdraudējuma gadījumā ne mazāk svarīga par Nacionālo bruņoto spēku un Zemessardzes gatavību aizstāvēt valsti ir komunikācija ar sabiedrību un iedzīvotāju spēja izvērtēt informācijas avotus, skaidro Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes komandieris, pulkvedis Edmunds Svenčs.

“Man šķiet, viens no tādiem smagākajiem apstākļiem, kas tiek raksturots ar vispārēju pretinieka dezinformāciju, ar sabiedrības neuzticību, kas daļēji robežojas ar paniku, un tai pat laikā komunikācijas speciālistiem un ekspertiem ir jābūt tiem, kas, tautas valodā runājot, atsijā graudus no pelavām un tad to patieso ziņu pieteikumu labā ātrumā un kvalitātē nones šo vēsti sabiedrībai, cerot, ka uzticība ir saglabāta,” viņš uzsver.

Par to, kā komunicēt krīzes apstākļos, runāja arī Zemessardzes organizētajā seminārā “Rupors”.  Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes komandieris piekrīt, ka sociālekonomiskā situācija, kā arī valdības pieļautās kļūdas var ietekmēt sabiedrības uzticību dažādām valsts un pašvaldības institūcijām, un ik pa brīdim šādas plaisas iezīmējoties: “Tādas labas receptes jau noteikti nav, bet es tad vienmēr iesaku vadīties pēc pašsajūtas. Vēstījumam, ko es dodu, pirmkārt, es arī ticu, vai arī es nemaz neeju ar šādu vēstījumu. Katrā vēstījumā noteikti ir elements, kas noteikti ir jāpasaka tagad, un tam ir jābūt skaidram. Tāpat šajā vēstījumā var būt daļa, ko es nemaz nedrīkstu teikt, lai neapdraudētu to sabiedrības daļu, to struktūrvienību, kas pašreiz šo situāciju risina.”

Militāra apdraudējuma gadījumā iesaistīti būs arī operatīvie dienesti. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ir viens no tiem, kam pēc dažādu aptauju rezultātiem sabiedrība uzticoties vairāk.

VUGD Prevencijas pārvaldes vecākā inspektore Anete Strazdiņa: “Es teiktu, ka tas ir tāds ilgtermiņa darbs, jo mēs ikdienā komunicējam par dažādām tēmām, un dažādās sabiedriskajās aptaujās mums ir augsta uzticība. Tas ir ļoti, ļoti pozitīvi, jo mēs arī varam īstenot komunikāciju ar iedzīvotājiem un stāstīt, kā būtu pareizi rīkoties, kā sagatavoties utt.”

Liela loma militāra apdraudējuma gadījumā informācijas pasniegšanā ir arī pašvaldībām, kurām jau ir nācies sastapties ar dabas stihiju radītām krīzēm.

Jelgavas digitālā centra vadītāja Ilze Āboliņa: “Jāsaprot, ka civilā aizsardzība un visa tā komunikācija ir par ikdienišķām lietām – plūdi, vētras utt., bet tas, kas ir kara apstākļiem, tas mums ir ļoti izaicinošs arī šobrīd. Es teiktu, ka dažas no pilsētām un pašvaldībām ir izstrādes stadijā, kā komunicēt. Kur ir tie iedzīvotāji, kur tie drošie kanāli, kādā veidā to informāciju paust. Tas ir tas būtiskais, ko mēs šādos semināros arī paši mācāmies.”

Zemessardzes rīkotie semināri “Rupors” notiek jau kopš 2023. gada.