Dziesmu svētku tradīcija dzīvo arī tūkstošiem kilometru no Latvijas

Līdz nākamajiem Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem atlikuši nepilni divi gadi. Gatavojoties 2028. gada svētkiem, ceturtdien Mežaparka Lielās estrādes “Dziesmusvētku telpā” aizvadīts viens no diviem plānotajiem forumiem “Novadu balsis”. Šoreiz uzmanības centrā bija Vidzeme, Latgale un latviešu diaspora, pievēršoties to lomai Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un stiprināšanā. Dziesmu un deju svētku tradīcija nav iedomājama bez vietējo kopienu iesaistes un kultūras dzīves starp lielajiem svētkiem. Svarīgs ir ikviens cilvēks, kurš savā novadā uztur tradīcijas un palīdz tām turpināties.

Edīte Putniņa, ekspozīcijas “Dziesmusvētku telpa” vadītāja: “Mēs jau saprotam, ka Dziesmusvētku kustība nav iedomājama, lielie svētki, vispārējie svētki, kas notiek reizi piecos gados, nav iedomājami bez novadu rosīšanās starpsvētku posmā. Mūsu foruma mērķis bija veicināt sarunas, veicināt apzināšanos un aicināt novērtēt ikviena, ikkatra cilvēka nozīmi savā novadā, savā vietā. Jo varbūt, ja tevis tur nav, varbūt, ka tas notikums tur tā nenotiks.”

Līdzās Vidzemes un Latgales stāstiem forumā uzmanība pievērsta arī latviešu diasporai. Dziesmu svētku tradīcija ārpus Latvijas kļuva par nozīmīgu veidu, kā saglabāt latvisko identitāti un uzturēt saikni ar dzimteni laikā, kad Latvija atradās padomju okupācijā.

Edīte Putniņa, ekspozīcijas “Dziesmusvētku telpa” vadītāja: “Tie cilvēki ir tik fantastisku darbu darījuši tajā mūsu padomju okupācijas laikā. Šodien forumā mēs dzirdējām arī lektoru stāstījumu. Mēs jau pat nemaz nenovērtējam varbūt visi. Mums tā šķiet: nu jā, kas tad tur — tie cilvēki ārpus Latvijas rīko svētkus? Taču tajā laikā tas bija gan kultūras uzturēšanas, gan nacionālās identitātes uzturēšanas veids, gan galu galā arī tādas politiskās aktivitātes tās bija. Mūsu latvieši, rīkojot svētkus ārpus Latvijas, vienmēr rādīja gan oriģinālo sarkanbaltsarkano karogu, gan stāstīja par Latviju, kāda tā ir īstenībā. Jo pasaule jau tajā laikā nezināja. Viņiem jau visiem bija tikai Padomju Savienība — milzīgs, sarkans, liels laukums uz kartes.”

Muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” muzejpedagoģe Danuta Grīnfelde norāda, ka Dziesmu svētku tradīcija, kuras 150. gadadiena tika atzīmēta 2023. gadā, aptuveni pusi tās pastāvēšanas laika attīstījusies arī ārpus Latvijas. Diasporas kopienas to ne tikai saglabājušas, bet arī bagātinājušas ar savu pieredzi un tradīcijām.

Danuta Grīnfelde, muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” muzejpedagoģe: “Dziesmu svētku tradīcija aizbrauca kopā ar latviešiem vienkārši kara dēļ, bet tiešām puse no laika Dziesmu svētku tradīcija ir attīstījusies ārpus Latvijas. Viņa ir ieguvusi gan savas īpatnības, kas, man liekas, ir izcelšanas vērtas, jo nekas jau tā nav radies vienkārši nejauši. Tas viss ir kopienas izdzīvošanas dēļ, kultūras nodrošināšanas, pārmantojamības nodrošināšanas dēļ. Tādēļ man šķiet, ka tā daudzveidība pati par sevi arī ir ļoti liela vērtība.”

Arī mūsdienās Dziesmu un deju svētku un kultūras dienu kustība diasporā ir aktīva. Svētki notiek Kanādā, ASV un Eiropā, savukārt Austrālijā tiek rīkotas kultūras dienas. Tajās iesaistās gan trimdas latviešu pēcteči, gan cilvēki, kuri Latviju pametuši pēdējos gados. Daļa no viņiem dziedāšanai un dejošanai pievērsusies tieši ārvalstīs.

Danuta Grīnfelde, muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” muzejpedagoģe: “Joprojām notiek Dziesmu svētki Kanādā, notiek Dziesmu svētki ASV, notiek kultūras dienas Austrālijā, notiek Eiropas dažādu vietu svētki. Tā ir plaša kustība, un es domāju, ka mēs visi esam ieinteresēti, lai katrā šajā vietā veidotos kaut kas savs. Piemēram, mūsdienu izbraucēju paaudzēs ir daudz cilvēku, kas sākuši dziedāt un dejot tieši aizbraucot no Latvijas, kas nav Latvijā bijuši koru kustībā, un tas man liekas superspēks vienkārši, jo ļoti viegli ir asimilēties citās valstīs.”

Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšana cieši saistīta arī ar Latvijas novadu nākotni. Ziemeļlatgales tradicionālās kultūras pētniece Ruta Cibule uzsver, ka kultūras dzīves turpināšanai nepieciešamas dzīvas un aktīvas kopienas. Iedzīvotāju skaita samazināšanās un skolu un citu iestāžu slēgšana ietekmē ne tikai ikdienas dzīvi, bet arī iespējas uzturēt kultūras tradīcijas.

Ruta Cibule, Ziemeļlatgales tradicionālās kultūras pētniece: “Tradīcija un process būs tik ilgi, cik ilgi novados būs cilvēki. Tieši tā. Un, jo tālāk mēs ejam, jo tālāk mēs redzam, kas notiek. Ja mēs slēdzam skolas, tas nozīmē to, ka tur nav cilvēku. Ja mēs slēdzam kaut kādu citu institūciju, tas nozīmē, ka tur nav cilvēku.”

Foruma noslēgumā pieredzē dalījās arī Eslingenes Dziesmu svētku pārstāves. Vācijas pilsētā Eslingenē 1947. gada 25. maijā notika pirmie trimdas latviešu Dziesmu svētki. 2027. gadā apritēs 80 gadi kopš šī notikuma, kas kļuva par nozīmīgu atskaites punktu latviešu kultūras un kopības uzturēšanā ārpus dzimtenes.