Skip to main content
Atlasīt pēc reģiona

Liepājas šosejas sākumposmā ierobežos kreisos pagriezienus

10. februāris 2026
Toms Kaufmanis, ReTV

Automašīna brauc pa slidenu ceļu ziemas apstākļos, redzama kustības izplūduma efekts.
Foto: ReTV

Lai uzlabotu satiksmes drošību, šogad plānots pilnveidot Liepājas šosejas sākumposmu no Rīgas apvedceļa līdz Trenčiem. Paredzēts, ka šajā posmā tiks ierobežotas vietas, kur drīkstēs izdarīt kreiso pagriezienu, kas ir viens no bīstamākajiem manevriem ceļu satiksmē.

 

Šajā ceļa posmā 2025. gadā ir notikuši seši negadījumi, kuros ievainoti un smagi ievainoti 13 cilvēki, bet bojā gājuši divi cilvēki. Savukārt 2024. gadā šajā posmā notika pieci negadījumi, kuros ievainoti un smagi ievainoti septiņi cilvēki, bet viens gājis bojā. Tādēļ ceļu satiksmes eksperts Oskars Irbītis pozitīvi vērtē plānotos satiksmes drošības uzlabošanas pasākumus.

 

“Tas, ka ir ķērušies klāt Liepājas šosejai, tas ir ļoti pozitīvi. Mums gan vēl ir vesela virkne šoseju, kur tas būtu vajadzīgs, piemēram, Rīgas apvedceļš, kur, Rīgai pakāpeniski paplašinoties, rodas arvien jauni ciemati. Šie ciemati aug kā sēnes pēc lietus. Tur palielinās satiksmes intensitāte. Palielinās uz tieši mazajiem celiņiem, kur viņi tā neuzkrītoši pieslēdzas šosejām,” vērtē Oskars Irbītis.

 

Satiksmes drošības eksperts norāda, ka kreisais pagrieziens ir viens to tiem manevriem ceļu satiksmē, kas bieži vien izraisa traģiskas sekas. Tādēļ ne tikai Latvijas, bet arī visas pasaules prakse ir samazināt vietas, kur var veikt šo manevru.

 

“Ja ir nepieciešams kreisais pagrieziens konkrētajā ceļa vietā, daudz drošāk ir ierīkot drošības saliņas. Atsevišķu nogriešanās joslu. Darīt visu iespējamo, lai nav tā, ka pēkšņi kāds no automobiļiem ir apstājies ceļa vidū. Šādu negadījumu mums ir pietiekoši daudz. Arī ir jārisina jautājums par brauktuves paplašināšanu, lai divas joslas būtu tādas, ka automobiļi var viens otram pabraukt garām un nerastos riska situācijas. Otrs riska faktors ir, ka intensīvas satiksmes apstākļos uz noslogotām šosejām kāds var nesagaidīt savu nogriešanās brīdi un notiek sadursme ar pretimnākošo. Jebkurā gadījumā jādara viss iespējamais, lai kreisie pagriezieni būtu pēc iespējas mazāk. Ja viņi ir nepieciešami, lai būtu pēc iespējas drošāki,” saka Oskars Irbītis.

 

Lai gan daļai autovadītāju tas nozīmēs papildu kilometrus līdz tuvākajai drošajai apgriešanās vietai, eksperti atgādina – daži lieki minūšu zaudējumi ceļā ir nieka cena salīdzinājumā ar izglābtām dzīvībām.

Saistītās birkas