Strauja bezpilotu lidaparātu attīstība sniedz ne tikai jaunas iespējas, bet rada arī papildu drošības riskus. Līdz šim situācijās, kad šādi lidaparāti rada apdraudējumu sabiedrības drošībai vai kritiskajai infrastruktūrai, vien Nacionālie bruņotie spēki un valsts drošības iestādes bija tiesīgas tos neitralizēt. Taču nākotnē tādas tiesības būs arī Valsts policijai un robežsardzei. Likumprojekta grozījumi jau atbalstīti Ministru kabinetā, tie vēl jāapstiprina Saeimā.
Publiskā pasākumā pēkšņi virs skatītāju galvām lidojošs, nesaskaņots bezpilota lidaparāts vai šādi lidojumi kritiskās infrastruktūras tuvumā. Tie ir biežākie gadījumi, kad likumsargiem nākas reaģēt nesankcionētu bezpilota lidaparātu dēļ.
Konstatējot šādus bīstamus lidojumus, līdz šim Valsts policija parasti atbalstu lūdza Militārajai policijai, tomēr nereti tas kavēja operatīvu rīcību. Tagad Ministru kabinets ir atbalstījis grozījumus Elektronisko sakaru likumā, kas dod tiesības Valsts policijai un robežsardzei izmantot speciālus radiosignālu slāpētājus. Tas ļaus dronu piespiedu kārtā nosēdināt vai likt tam atgriezties pacelšanās vietā.
Valsts policijas Tehniskā atbalsta vadības nodaļas priekšnieks Māris Vitkovskis uzsver, ka šis ir ilgi gaidīts un ļoti nepieciešams instruments: “Primāri mums ir konstatēt pilotu, kur viņš atrodas. Šis būs operatīvs rīks, kā mēs varam pārtraukt apdraudošos dronu lidojumus. Tas ir ļoti būtiski, ka mums būs pašiem savas iekārtas un mēs neizmantosim sadarbības partneru resursu.”
Pēdējo trīs gadu laikā ir fiksēti vairāk nekā 2100 pārkāpumu, kas saistīti ar bezpilota lidaprātu izmantošanu. Lielāko daļu pārkāpumu cilvēki izdarījuši nezināšanas dēļ, tomēr daudzi no tiem ir bijuši arī ļoti rupji un uzskatāmi par sabiedrību apdraudošiem, piemēram, droni izmantoti, lai ieslodzījuma vietās nogādātu neatļautus sūtījumus.
Lielu risku rada arī nesaskaņoti lidojoši droni publiskos pasākumos, ja vienlaikus drošību no gaisa tur uzrauga Valsts policijas bezpilota lidaparāti vai lidojumus veic organizatoru iekārtas.
Māris Vitkovskis: “Pārsvarā cilvēki neapdomības pēc lido virs cilvēku pulcēšanās vietām. Tie ir riski, jo arī policija un citas iestādes izmanto dronus monitoringam, vai pasākums norit droši. Cilvēki no malas nezina, ka tur lido kāds cits drons un sadursmes iespējas ir diezgan augstas. Ir bijuši gadījumi, kad milimetri, centimetri līdz sadursmei.”
Arī Nacionālajos bruņotajos spēkos atzīst, ka bezpilota lidaparātu radītie izaicinājumi nākotnē tikai pieaugs. Tāpēc visām spēka struktūrām ir jāsadarbojas, lai stātos pretī jaunajiem izaicinājumiem.
Nacionālo bruņoto spēku Autonomo sistēmu kompetences centra vadītājs, majors Modris Kairišs: “Sabiedrība neapzinās, bet pēc kara, ceru, ka karš drīz Ukrainā beigsies, tur, Ukrainā, būs ļoti daudz pilotu, un vēsture rāda, ka ne vienmēr šie karavīri spēj integrēties civilajā dzīvē, ir kāds procents, kas var aiziet kriminālajās aktivitātēs. Mums, visām spēka struktūrām, ir jāsadarbojas, jo šī problemātika tikai augs un būs ne vien tikai teroristiski vai hibrīdkara mērķi, bet arī krimināli mērķi, kuriem izmantos dronus.”
Spēka struktūrās uzsver, ka bezpilota lidaparāti mūsdienās sniedz dažādas priekšrocības, tomēr, sākot tos lietot, ir ļoti būtiski iepazīties ar tiesību normām, kas regulē to izmantošanu. Savukārt likumprojekta grozījumi ļaus likumsargiem pasargāt sabiedrību no tiem, kuri šis normas apzināti vai neapzināti neievēro.