No otrdienas, 13. oktobra, stājas spēkā VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) meitasuzņēmuma AS “LatRailNet” pieņemtais lēmums, kas paredz, ka dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksa Krievijas graudu tranzītam vidēji pieaugs par 25%, informēja “LatRailNet” valdes priekšsēdētāja Justīna Hudenko.
Viņa norādīja, ka lēmums par infrastruktūras maksu un ar to saistītie maksas aprēķināšanas shēmas grozījumi ir publicēti “LatRailNet” tīmekļvietnē 29. septembrī, Ministru kabinets (MK) par lēmumu informēts 30. septembrī un pieņemtais lēmums stājas spēkā otrdien, 13. oktobrī.
Infrastruktūras maksas noteikšanu normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā uzrauga dzelzceļa nozares regulatīvā iestāde – Valsts dzelzceļa administrācija.
Informācija “LatRailNet” mājaslapā liecina, ka jaunās maksas tiks piemērotas no otrdienas, 13. oktobra, līdz šā gada beigām.
Hudenko skaidroja, ka infrastruktūras maksas likmes dažādām tās piemērošanas komponentēm pieaugs robežās no 21,4% līdz 27,4%, bet vidējais infrastruktūras maksas pieaugums ir 25%. Aprēķinā ņemtas vērā infrastruktūras izmaksas, kas attiecas uz visiem noteiktās kategorijas labības kravu pārvadājumiem. Šāda pieeja ļauj paaugstināt maksu par infrastruktūras izmantošanu, vienlaikus pamatojot tās apmēru ar attiecīgo pārvadājumu izmaksām, viņa pauda.
Vienlaikus viņa informēja, ka “LatRailNet” ir nosūtījis vēstuli Eiropas Komisijai, sākot konsultācijas par iespēju plašāk interpretēt Eiropas Savienības (ES) noteikto regulējumu un attiecināt lielāku kopējo izmaksu daļu uz noteiktās kategorijas pārvadājumiem.
Hudenko norādīja, ka “LatRailNet” valde pēc padziļinātiem juridiskiem un ekonomiskiem izvērtējumiem ir lēmusi par vidēji 25% paaugstināt dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksu Krievijas graudaugu kravu tranzītam, balstoties uz ES noteikto regulējumu un nacionālo normatīvo bāzi.
Viņa atzīmēja, ka Krievijas labības tranzīta ierobežošana ir būtisks jautājums visai sabiedrībai, taču “LatRailNet” kā infrastruktūras maksas noteicējs nevar piemērot brīvi izraudzītu tarifu vai ierobežot noteiktas valsts pārvadājumus, nepārkāpjot starptautiskās tiesību normas. “LatRailNet” atbildībā bija izvērtēt un veikt ekonomiskos aprēķinus, noskaidrojot, kādu infrastruktūras maksu var noteikt saskaņā ar Eiropas un Latvijas likumdošanu. Izvērtējot gan izmaksas, gan ietekmi uz kravu plūsmu, “LatRailNet” noteica iespējami augstāko maksu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu graudaugu tranzītam.
Dzelzceļa infrastruktūras maksa ir samaksa par pakalpojumu, kas ļauj pārvadātājiem izmantot sliežu ceļus un citu tiem nepieciešamo infrastruktūru. Saskaņā ar Eiropas normatīvo regulējumu maksai par tranzītu jābūt samērīgai ar tā izmaksām. Savukārt maksa, kas pārsniedz izmaksu segšanu, var tikt atzīta par aizliegtu tranzīta nodevu, kuras piemērošana valstij radītu lielas tiesiskās sekas.
Hudenko minēja, ka, aprēķinot dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksu, “LatRailNet” atbild ne tikai par ekonomisko pamatojumu, bet arī par šāda lēmuma atbilstību normatīvajai bāzei. Tāpēc uzņēmums izvērtēja juridiskos un ekonomiskos aspektus, modelēja, kā pārvadājumu apjoma izmaiņas un konkrētais tirgus segments ietekmē infrastruktūras kopējās izmaksas, kā arī piesaistīja neatkarīgus nozares ekspertus aprēķinu un izdarīto slēdzienu pārbaudei.
Viņa skaidroja, ka Latvija, pievienojoties ES, ir uzņēmusies pienākumu atzīt ES tiesību pārākumu un, pieņemot nacionālās tiesību normas, ievērot ES tiesību aktus, kuriem tranzīta jomā ir skaidrs, konkurenci neierobežojošs raksturs. “Nacionālā līmenī ar šo lēmumu infrastruktūras izmantošanas maksas jomā esam savas iespējas izsmēluši un konsultēsimies ar atbildīgajām ES institūcijām, vai normu interpretācija ļauj maksas aprēķinos vienai pārvadājumu kategorijai piemērot arī visas kopējās infrastruktūras izmaksas,” uzsvēra Hudenko.
Saskaņā ar pieņemtajiem maksas aprēķināšanas shēmas grozījumiem jaunā maksa attieksies uz visiem pārvadātājiem, kas veic šīs kategorijas kravu pārvadājumus, neatkarīgi no to īpašnieka vai reģistrācijas valsts. Infrastruktūras maksas noteikšanā ievēroti vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principi.
Komentējot Ministru prezidenta Andra Kulberga (AS) rosinājumu likvidēt uzņēmumu, Hudenko atzīmēja, ka “LatRailNet” prioritāte ir lēmumu atbilstība Latvijas un ES normatīvajai bāzei un atbildīga deleģētās funkcijas izpilde – ekonomiski pamatota infrastruktūras maksu noteikšana un piemērošana.
“No komentāra par to, kā politikas veidotājs redz nozares politikas attīstību un labāku šī mērķa īstenošanu, atturēsimies, nemainīgi saglabājot pozīciju, ka darbības pamatprincipiem jābalstās likumos. Pretējā gadījumā iestājas augsti tiesvedības un zaudējumu riski,” minēja Hudenko.
Jau ziņots, ka Kulbergs rosina izvērtēt “LatRailNet” likvidāciju, nododot dzelzceļa infrastruktūras maksas noteikšanas funkcijas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK).
“LatRailNet” nav noteikusi trīskāršu dzelzceļa infrastruktūras maksu Krievijas izcelsmes graudaugu kravu tranzītam, norādot uz juridiskajiem un ekonomiskajiem ierobežojumiem. Tādējādi premjers sagaida, ka šie apsvērumi jāpamato ar pārbaudāmiem aprēķiniem par izvēlētā risinājuma efektivitāti un skaidri nosauktiem jautājumiem, kuru risināšanai nepieciešams valdības vai ES lēmums.
Kulbergs atzīmēja, ka uzņēmuma sniegtie juridiskie argumenti ir rūpīgi jāizvērtē. Taču, ja ar infrastruktūras maksu nevar sasniegt izvirzīto mērķi, ministriem jāiesniedz cits tiesisks risinājums, tostarp nepieciešamības gadījumā jāvirza grozījumi likumos un jāsagatavo nacionālās sankcijas.
Ministru prezidents uzsver, ka ierobežojumi ir jāsaskaņo Baltijas valstu un ES līmenī, lai agresorvalstu kravas nevarētu tos apiet, pārorientējoties uz kaimiņvalstu dzelzceļiem un ostām.
Saeima 17. septembrī steidzamības kārtā pieņēma grozījumus Dzelzceļa likumā, kas paredz līdz gada beigām paātrināt dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu Krievijas labības tranzīta pārvadājumiem.
Grozījumu mērķis ir radīt iespēju operatīvi paaugstināt infrastruktūras maksu labības tranzīta kravām, kuru pārvadājuma dokumentos norādītā nosūtīšanas stacija atrodas Krievijā. Regulējums būs spēkā līdz 2026. gada 31. decembrim.
Valdība arī iepriekš apstiprināja izmaiņas, kas ļaus Pārtikas un veterinārajam dienestam ņemt paraugus no tranzītā pārvadātām graudu kravām un veikt laboratoriskās pārbaudes, lai pārliecinātos par deklarētās izcelsmes valsts atbilstību. Premjers iepriekš arī uzsvēris, ka Latvija vēlas ierobežot Krievijas graudu tranzītu, vienlaikus saglabājot iespēju atbalstīt Ukrainas un Latvijas lauksaimnieku produkcijas eksportu caur Latvijas ostām.