Pēc Jelgavas novada pagastu apvienošanas vienā pašvaldībā Grāmatu svētki novadā šogad notiek pirmo reizi. Taču tiem, kuri šo pasākumu iecienījuši jau kā ikgadēju kultūras notikumu, kuplais apmeklētāju pulks Ozolnieku Tautas namā apliecināja, ka interese par grāmatām un lasīšanu joprojām ir. Svētku mērķis ir stiprināt lasīšanas kultūru, veicināt tās pieejamību un popularizēšanu.
Svinīgais pasākums par godu pirmajiem kopīgajiem Jelgavas novada Grāmatu svētkiem Ozolnieku Tautas namā ir pulcējis vairākus simtus cilvēku. Par muzikālo pavadījumu gādāja Ozolnieku Mūzikas skolas audzēkņi un pedagogi.
Zemgales Reģionālās televīzijas foto
Uz vietas varēja gan nopirkt grāmatas, gan apmainīties ar tām, kā arī dāvināt. Bet visgaidītākais 2026. gada Grāmatu svētku notikums bija dzīvā saruna ar ilggadējo Rundāles pils direktoru Imantu Lancmani, kuru moderēja kultūras žurnāliste Liega Piešiņa.
Mākslas vēsturnieks, gleznotājs un grāmatu autors Imants Lancmanis: “Mākslīgais intelekts ir nelaimīgs ar to, ka viņš jums ir palīglīdzeklis, bet nekas jums nenosēžas galvā. Es ne tikai lasīju, bet arī pārrakstīju šīs manas grāmatas ar roku, un viss šis ir manā galvā. Līdz ar to man šī datubāze nav jāmeklē, nospiežot podziņas, viņa manī ir, es varu viņu izmantot, piekabināt klāt kādu jaunu faktu, jo viņš ievirzās noteiktā vietā un darbojas tālāk.”
Zemgales Reģionālās televīzijas foto
Grāmatu svētku ietvaros uz Ozolniekiem no Zaļenieku pagasta centralizēti bija atbraukusi aptuveni desmit lasītāju grupa kopā ar bibliotēkas vadītāju. Vizītes mērķis bija ne tikai piedalīties svētku pasākumos, bet arī iepazīt citu bibliotēku, tās darbu un pieejamo literatūras klāstu. Viesi izmantoja iespēju apskatīt arī bibliotēkā apkopotos vēstures materiālus un novada kultūrvēsturiskās liecības, kā arī prātoja par to, ko glābtu, ja Latvijā tiktu izsludināta krīzes situācija.
Zaļenieku pagasta Ūziņu bibliotēkas vadītāja Gunita Kūlmane: “Man ir ļoti nozīmīgs novadpētniecības materiālu krājums. Visu savu brīvo laiku es nodarbojos ar novadpētniecību, esmu sūtījusi materiālus citiem cilvēkiem vismaz kādu divdesmit grāmatu izstrādei, pati esmu bijusi sastādītāja vismaz vienai grāmatai. Nu, ja es glābtu novadpētniecības materiālus, vecākais dokuments ir datēts ar 1840. gadu.”
Zemgales Reģionālās televīzijas foto
Ozolnieku pagasta bibliotēkā ir aptuveni tūkstotis pastāvīgo lasītāju. Jaunu grāmatu iegādei pašvaldība šobrīd gadā piešķir vairāk nekā sešus tūkstošus eiro. Tomēr bibliotēkā atzīst, ka, lai pilnvērtīgi nodrošinātu lasītāju pieprasījumu un papildinātu krājumu ar aktuālajiem izdevumiem, finansējumu būtu nepieciešams palielināt vismaz par 20 procentiem.
Ozolnieku pagasta bibliotēkas vadītāja Ingrīda Irbe: “Cilvēki tagad ir ļoti izglītoti, viņi ir iesaistījušies dažādās lasītāju grupās, viņi atnāk pie mums ar jautājumu pēc jaunās grāmatas, kura ir tik tikko iznākusi. Mūsu elektroniskajā sistēmā ir reģistrēta rinda uz 125 jaunajām grāmatām, kuru gaidīja ap 15 cilvēku. Ja cilvēks lasa divas nedēļas, tad iznāk, ka viņi 30 nedēļu laikā var izlasīt šo grāmatu.”
Grāmatu svētku tradīcijas saknes meklējamas 1935. gadā, kad Draudzīgā aicinājuma kustību aizsāka Kārlis Ulmanis, mudinot sabiedrību atbalstīt izglītību un grāmatniecību. Reģionālo Grāmatu svētku tradīcija Latvijā atjaunota 2002. gadā, un tās norisi atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |