Cēsīs pirmajā “Čili festā” noskaidrots izturīgākais aso piparu ēdājs

Cēsīs pirmo reizi norisinājies reģiona asākais notikums – “Čili fests”. Par tā gaidītāko un drosmīgāko pārbaudījumu kļuva aso piparu ēšanas konkurss, kurā dalībnieki pulcējās pie spēku pārbaudes galda, lai noskaidrotu, kurš tad īsti ir šī gada “galvenais pipars”.

Noteikumi paredz, ka dalībniekiem pakāpeniski jāapēd 20 kārtās izvietotie pipari, katrā solī kāpinot asuma intensitāti. Sīvajā cīņā ar aso garšu izturēt spēja ne visi, un no kārtas uz kārtu dalībnieku rindas strauji saruka.

Par spīti sīvajai konkurencei, pirmo vietu otro gadu pēc kārtas izdevās izcīnīt valmierietim Mārim Vilciņam, kuram šī uzvara kļuvusi par patīkamu pārsteigumu. “Čili festa” aso piparu ēšanas konkursa uzvarētājs Māris Vilciņš atklāj: “Man tie čili pipari jau no bērnības patīk, nu, kā teikt, no bērnības, jaunības gadiem. Tas jau ir kļuvis man tā kā hobijs, un patīk – tas tāpat kā sāls iedod ēdienam garšu. Protams, nav runa par šiem ugunīgajiem. Bet sajūtas ir ļoti patīkamas.”

Pirmo vietu otro gadu pēc kārtas izdevās izcīnīt valmierietim Mārim Vilciņam.

Savukārt godpilnajā otrajā vietā, izturot spēcīgu cīņu ar vīriešiem, ierindojās Jūlija Loce. Konkursa 2. vietas ieguvēja Jūlija Loce stāsta: “Pirmie pipari bija kā parastā paprika, ja tā var teikt, jo, zini kā, ja tu esi pieradis pie asuma, tad jau tev tā sāpju skala ir pavisam citādāka. Tu jau neizjūti to tā, kā cilvēks parastais, kurš vispār nemīl čili ēst. Un, jo vairāk to piparu bija, jo trakāks tas asums. Zini, kas bija problemātiskākais? Nevis apēst tos mazos pipariņus, kuri uzdod to šausmīgo asumu, bet apēst to lielo, jo tu vienkārši to fiziski nevari norīt, tas ir milzīgs. Tā ka bija ellīgi labi, ellīgi grūti, bet ellīgi labi!”

Konkursa 2. vietas ieguvēja Jūlija Loce.

Trešajā vietā ierindojās Egīls Misa, kuram šī nebija vienīgā godalga dienā, jo pie trešās vietas viņš tika arī pirms tam rīkotajā aso spārniņu ēšanas konkursā. “Es visu laiku meitenei, kas dabūja 2. vietu, piedāvāju pienu, bet viņa nekādi negribēja dzert to pienu. Viņa tikai pēc manis sāka dzert pienu. Nē, vienkārši bija liela dažādība. Tā gan bija, jā – tādu es daudz nebiju ēdis,” pieredzē dalās konkursa 3. vietas ieguvējs Egīls Misa.

Dalībnieku cīņai uzmanīgi sekoja līdzi tiesneši, vērtējot gan noteikumu izpildi, gan dalībnieku pašsajūtu. “Čili festa” organizatore un konkursa tiesnese Loreta Birzule skaidro: “Bija 20 kārtas. Asākais, kas bija, tas bija ‘Carolina Reaper’, ko bijām atstājuši finālam, teiksim tā. Tas ir ļoti ass. Kādreiz, kādus četrus gadus atpakaļ, tas bija pasaulē oficiāli reģistrēts Ginesa rekordu grāmatā kā asākais, bet tagad jau ir pārspēts, un tagad ir ‘Pepper X’, kas ir trīs miljoni. Līdz ar to, ir kur augt. Bet, runājot par šo gadu, mēs ielikām vairāk šķirnes iekšā – citi pipari ir lielāki, citi mazāki. Tāpēc dalībniekiem bija diezgan interesanti.”

Čili festa aso piparu ēšanas konkurss Cēsīs.

Iepriekšējos 11 gadus pasākums norisinājies Rīgā kā neliela entuziastu sanākšana, taču šogad tas pirmo reizi izaudzis par patstāvīgu un vērienīgu festivālu. Rīkotāji lēma jauno mērogu izmēģināt tieši Cēsīs. “Ideja radās tāpēc, ka Latvijā esam ļoti daudz čili ražotāju un audzētāju, un mēs visu laiku katrs pa savam stūrim kaut kā satiekamies. Gribējās visus apvienot kopā un redzēt, vai tiešām varam sanākt kopā un uztaisīt svētkus paši priekš sevis. Otrām kārtām, ļoti gribējās popularizēt šo kultūru, jo mēs kā latvieši bišķiņ slēpjamies zem tā, ka mums patīk asas lietas un emocijas. Šeit mēs varam visi sanākt, un te neviens nepārmetīs, ka tu lamājies, raudi vai neturi, jo šeit ir pieejama visa emociju buķete,” norāda “Čili festa” organizators Jānis Svilis.

Kuplais asuma cienītāju pulks Cēsīs apliecināja, ka interese par čili kultūru Latvijā kļūst arvien skaļāka. Sāktā tradīcija teicas būt ilgtspējīga, arī nākamgad solot pikantas izjūtas.