Oficiālo patvēruma vietu nodrošinājums dronu apdraudējuma gadījumā Rīgā ir būtiski sliktāks par iepriekš ziņoto, izriet no Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas vadības piektdien žurnālistiem ziņotā.
Pagājušā gada aprīlī toreizējais Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs Gints Reinsons Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejā ziņoja, ka patvēruma iespējas galvaspilsētas patvertnēs esot nedaudz vairāk nekā 200 000 iedzīvotāju.
Savukārt šodien preses konferencē komitejas vadītājs Ģirts Lapiņš (NA) atzina, ka oficiālajās patvēruma vietās varētu patverties daudz mazāks iedzīvotāju skaits.
Pašlaik Rīgas pašvaldība īsteno projektu par 146 patvertņu izveidi. Pirmās patvertnes būšot gatavas augustā vai septembrī. Kopumā šajās patvertnēs patvērumu varēs meklēt aptuveni 52 000 cilvēku. Politiķis solīja “darīt visu iespējamo”, lai patvēruma vietu daudzumu palielinātu.
Ņemot vērā, ka vairums šo patvertņu tiek ierīkotas izglītības iestādēs, iedzīvotājiem esot jāsaprot – ja būs sākušās mācības, patvertnēs skolās un bērnudārzos drošību meklēs bērni un izglītības iestādes personāls, atzīmēja pašvaldības pārstāvji.
Lapiņam atlika vien aicināt iedzīvotājus iepazīties ar izstrādātajiem algoritmiem apdraudējuma gadījumiem un apsvērt iespējas, kur varētu patverties.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka pašlaik Rīgai šādu draudu nav, taču, ņemot vērā notiekošo Latgalē un citviet Baltijas valstīs, šādai iespējamībai jāgatavojas.
Kā ziņots, Latvijā šonedēļ trīs dienas pēc kārtas austrumu pierobežas pašvaldības saņēma brīdinājumus par iespējamiem gaisa telpas apdraudējumiem. Reāli ielidojis drons gan bijis tikai vienā gadījumā, taču arī tas pagaidām nav atrasts. Tikmēr Lietuvas galvaspilsētā Viļņā trešdien tika ziņots par iespējamiem dronu draudiem, iedzīvotājus mudinot doties uz patvertnēm, kuru pieejamība bija būtiski limitēta.