Rēzeknē diplomus saņem nākamie robežsargi

Šodien svinīgā pasākumā Rēzeknē pie “Vienoti Latvijai” jeb Latgales Māras pieminekļa aizvadīts Valsts robežsardzes koledžas pilna laika studiju programmas 21. izlaidums un nepilna laika studiju programmas 14. izlaidums. 29 Valsts robežsardzes koledžas absolventi svinīgi saņēma īsā cikla profesionālās augstākās izglītības diplomus un speciālās dienesta pakāpes “leitnants”, lepni skandinot: “Gods kalpot Latvijai!”. 

Lai arī šobrīd situācija ir saspringta, sevišķi uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju, šis pēc ilgiem gadiem esot pirmais gads, kad izdevies darbam piesaistīt robežsargu skaitu ar plus zīmi. 

Guntis Pujāts, Valsts robežsardzes priekšnieks, ģenerālis: “Pēc ilgiem gadiem pagājušais gads ir noslēdzies ar cilvēkresursu piesaisti ar plus 10. Visi iepriekšējie gadi gāja konsekventi ar mīnus zīmi, līdz pat mīnuss 70 gada ietvarā. Jauni virsnieki, leitnanti ir vajadzīgi visās robežsardzes struktūrvienībās, bet, jāsaka, tiešām lielākā daļa dodas uz Daugavpils pārvaldi, kas pašreiz apsargā Latvijas – Baltkrievijas robežu, kur mums ir vissaspringtākā situācija jau ceturto gadu.”

Guntis Pujāts uzsvēra, ka jāsaprot, ka šie nav cilvēki, kas ir tikko no skolas sola – tiem, kas programmu apguvuši neklātienē, ir jau arī dienesta pieredze.

Pasākumā piedalījās arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš uzsvēra motivācijas nozīmi, izvēloties robežsarga profesiju. “Es esmu bijis vienmēr drošs par mūsu robežu un mūsu robežsargiem, apmeklējot Austrumu robežu. Es redzēju arī šodien šajā ceremonijā, ka tās acis deg, vēlme dienēt ir,” sacīja prezidents.

Jautāts ne vien par drošības, bet arī ekonomiskās situācijas uzlabošanu Latgales pierobežā, kas būtiski pasliktinājusies kara dēļ, prezidents atzina, ka gatavas receptes šīs problēmas risināšanai nav: “No vienas puses cilvēki, ņemot vērā to, ko moderni saka “ģeopolitisko situāciju”, stipri domā, vai te ir vērts attīstīt biznesu, tātad, ja mēs neattīstām šo te aizsardzības, drošības sektoru, tad ir bažas, tas ir maigi sakot. Otra lieta – tad nenāk iekšā ne nacionālās, ne starptautiskās investīcijas. Ja mēs maksimāli nostiprinām savu robežu tādā militārā un arī policijas apsardzības nozīmē, tad tā uzbrukuma iespēja mazinās. Tā kā tas ir mazliet kā ola vai vista, kurš pirmais. Es teiktu, ka pašlaik, patīk vai nē, jo mēs vairāk investēsim aizsardzībā, drošībā un radīsim pārliecību, ka ir izdarīts viss, lai drošību nodrošinātu, tad es domāju atgriezīsies tā vēlme pēc ekonomiskas darbības,” Edgars Rinkevičs, Valsts prezidents.

Savukārt paši absolventi uzsver, ka nolēmuši profesijai pievērsties draugu un ģimenes mudināti, kā arī – ar patiesu vēlmi kalpot dzimtenei.

“Manā gadījumā tā bija noteikti draugu un radinieku ietekme, kuri arī ir robežsargi. Runājot ar viņiem, viņi stāstīja par savu dienestu, stāstīja par savām gaitām robežsardzes koledžā. Mani tas ieinteresēja un es arī izlēmu spert šo te soli un kļūt par robežsargu,” stāsta Valsts robežsardzes jaunākais virsnieks, leitnants Lauris Binduks.

“Pirms astoņiem gadiem es pieņēmu apzinātu lēmumu iestāties Valsts robežsardzes koledžā, līdz ar to, dienēt Valsts drošības labā. Es laikam arī uzzināju informāciju no tuviem draugiem, bet savā ģimenē es esmu pirmais robežsargs,” tā savukārt saka Valsts robežsardzes jaunākā leitnante  Svetlana Mihailova. 

Šobrīd notiek vasaras uzņemšana Valsts robežsardzes koledžā, kas turpināsies līdz 8.augustam, tādēļ visiem interesentiem vēl ir iespēja saistīt savu nākotni ar darbu robežapsardzības jomā, tādējādi ne vien kalpojot dzimtenei, bet arī saņemot stabilu darba vietu un no šī gada – paaugstinātu atalgojumu un sociālās garantijas.

Jāatgādina, ka Valsts robežsardzes koledžā par valsts budžeta līdzekļiem ir iespējams apgūt robežsarga profesiju viena gada laikā.