Sprūds Liepājā: vietējie uzņēmumi gatavi militārajai sadarbībai

Liepājā šodien reģionālajā vizītē ieradās aizsardzības ministrs Andris Sprūds, lai iepazītos ar ražotnēm, kuru produkciju jau šobrīd izmanto ārvalstu aizsardzības un iekšlietu dienesti. Ministrs apmeklēja arī rūpnīcas, kas šobrīd vēl neko neražo militārajām vajadzībām, taču būtu ieinteresētas to darīt. 

Viens no Liepājas uzņēmumiem, par kura ražoto produkciju interesi izrāda aizsardzības sektors, ir “Interspiro Productions”. Zviedrijas koncerna Liepājas ražotne darbu uzsāka 2008.gadā, uzņēmumā strādā 112 darbinieku, 99% produkcijas tiek eksportēta uz citām NATO dalībvalstīm.

“Mums ir ūdenslīdēju un ugunsdzēsēju ekipējums, ūdenslīdēju ekipējums ir vairāk virzīts uz militāro jomu un ugunsdzēšamie aparāti, protams, ugunsdzēsējiem. Jau no pašiem pirmsākumiem produkti tiek attīstīti, rodas jauni, attīstām esošos, pārsvarā tie ir valsts pasūtījumi, NATO pasūtījumi, Mums ir sadarbība ar Vācijas Bundesvēra armiju, ar Holandi, ceram arī uz sadarbību ar Latvijas aizsardzības ministriju,” tā saka  Viesturs Lēvalds, SIA “Interspiro Production” ražošanas sagatavošanas inženieris. 

Sprūds apmeklēja arī SIA “Jensen Metal”, kas specializējies metālapstrādē, tai skaitā arī detaļu ražošanā no nerūsējošā tērauda. Šī uzņēmuma vadība norāda, ka jau šobrīd kapacitāte ļauj cerīgi raudzīties militārā sektora virzienā, un tā vēl pieaugs, jo jau drīz sāks darboties uzņēmuma trešais ražošanas korpuss.

“Var ražot vienu detaļu, divas, trīs – kā pasūtītājs vēlas, bet mūsu tā lielākā kapacitāte, ko mēs ražojam viena produkta ietvarā, ir 100 000 vienības nedēļā. Tās var būt nesaistītas lietas tieši ar pašu militāro industriju, tās var būt šasijas, tās var būt asis, tās var būt, teiksim, palaišanas iekārtas, balsta iekārtas vai tamlīdzīgi,” skaidro Mārtiņš Ūlands, SIA “Jensen Metal” ražošanas vadītājs.

Aizsardzības ministrs arī devās ekskursijā pa Liepājas ostu, kā arī tikās ar RTU Liepājas akadēmijas mācībspēkiem. Īpaši viņš akcentē to, ka Liepāja visas valsts aizsardzības jomas kontekstā ir stratēģiski ļoti svarīga, jo tā attīstās gan industriāli, gan arī militāri.

“Ir šī te NATO lielā bāze, kur arī NATO finansējums ir piesaistīts 160 miljonu eiro apmērā, tātad vispirms mēs šeit runājam par uzņemošās valsts statusu, lai mēs varam uzņemt šeit sabiedrotos, tātad šeit ir nepieciešama infrastruktūra un mēs šo infrastruktūru šeit, Liepājā veidojam, ir sadarbība ar pilsētu. Bet ir sadarbība ar pilsētu arī kopumā – bāzes attīstībā, karavīru izvietošanā, šeit mums būs tuvākajos gados arī valsts aizsardzības dienesta karavīri – 300 jauniešu, kas dienēs Liepājā,” stāsta Andris Sprūds, Aizsardzības ministrs (Progresīvie).

Saskaņā ar ministra sacīto un jau iepriekš izskanējušo informāciju par Latvijas aizsardzības budžeta palielināšanu šā brīža ģeopolitiskās situācijas dēļ, arī vietējie uzņēmumi no tā tikai iegūšot.

“Kopumā, ja mēs skatāmies jau nākamajā gadā, tad tie ir vairāk nekā 10% tīri bruņojuma iegādēm plus vēl nāk nodrošinājums, uzturēšana, būvniecība – mēs aptuveni runājām par 300 miljoniem gada griezumā un tuvāko trīs gadu griezumā aptuveni par vienu miljardu, kas aiziet tieši mūsu militārās industrijas inovāciju attīstībā,” turpina Sprūds. 

Vizīti Sprūds noslēdza ar tikšanos ar visiem tiem Liepājas un tās apkaimes uzņēmējiem, kuri ir interesēti aizsardzības resora pasūtījumos.