Jelgavā Academia Petrina ēka glabā vairāk nekā trīs gadsimtus senu Jelgavas stāstu

Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā glabājas tūkstošiem vēsturisku liecību, taču viens no tā nozīmīgākajiem eksponātiem nav ievietojams nevienā vitrīnā. Tā ir pati muzeja ēka Academia Petrina, kuras pirmsākumi meklējami vēl Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā. Vairāk nekā trīs gadsimtu gaitā tā bijusi hercoga pils, izglītības centrs, pārdzīvojusi kara postījumus un šodien glabā Jelgavas vēsturi.

Šodien Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs ir ne tikai vieta, kur tiek vāktas un saglabātas pagātnes liecības. Tas ir arī nozīmīgs pilsētas kultūras un pētniecības centrs. Taču Jelgavas vēstures iepazīšana šeit sākas vēl pirms muzeja ekspozīciju apskates – ar pašu ēku.

Aldis Barševskis, Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja direktores vietnieks, galvenais krājuma glabātājs: “Ja runājam par muzeja ēku kā tādu, tā laikam ir eksponāts numur viens, jo tā būtībā ir pārbūvēta hercoga pilsētas pils. Kad Fridrihs Kazimirs šeit uzbūvēja hercoga pilsētas pili 17. gadsimta beigās, tad līdz mūsdienām skaitot, varētu būt pagājuši kādi 340 gadi.”

Ēkas vēsturē īpaši nozīmīgs bija 18. gadsimts. Pirms 250 gadiem kādreizējā pils tika pārbūvēta Academia Petrina vajadzībām. Ēkas veidošana tika uzticēta Kurzemes un Zemgales hercogu galma arhitektam Severīnam Jensenam, kurš tās arhitektūrā savienoja vēlīnā baroka iezīmes ar tolaik Eiropā arvien plašāk ienākošajām klasicisma formām. Tādējādi nams kļuva ne tikai par vienu no pilsētas arhitektūras dominantēm, bet arī par vietu, kas cieši saistīta ar izglītības attīstību Jelgavā.

Gadsimtu gaitā ēka vairākkārt pārbūvēta, un tās veidols, kādu redzam šodien, lielā mērā atspoguļo arhitektonisko kompozīciju, kas izveidojusies ap 1840. gadu. Vēl viens būtisks pagrieziena punkts bija Otrais pasaules karš, kas Jelgavas vēsturiskajai apbūvei nesa milzīgus zaudējumus. Pilsētas centrā daudzviet bija palikušas drupas, tomēr Academia Petrina ēkas nozīmīgums tika novērtēts un tā tika atjaunota.

Aldis Barševskis: “Muzejs šeit ir no 1952./1953. gada. Gods un slava tam, ka Jelgavas pašvaldība un valdība jau padomju gados saprata šīs ēkas nozīmīgumu. Visapkārt bija drupas, bet viņi tiecās atjaunot vienu no pirmajiem sagrautās Jelgavas vēsturiskās sejas elementiem.”

Kopš tā laika vēsturiskais nams kļuvis par muzeja mājvietu. Taču rūpes par vairākus gadsimtus seno ēku nebeidzās ar pēckara atjaunošanu, jo 2007. gadā sākās apjomīgi rekonstrukcijas darbi, kuru laikā tika atjaunota fasāde, jumts un ēkas krāsojums. Vienlaikus speciālisti pētīja arī agrākos fasādes krāsu slāņus, un izpētes laikā izdevās atklāt kādu būtisku vēsturisku detaļu.

Aldis Barševskis: “Kad 2007. gadā sākās ļoti nopietni kapitālās rekonstrukcijas darbi, atjaunoja ēkas fasādi, jumtu un krāsojumu. Tika pētīti agrākie krāsu slāņi un, ja nemaldos, kādi seši tika atrasti. Galvenais zinātniskais atklājums bija melnās svītras jeb tā sauktais ēnojums. Tāpēc tika pieņemts lēmums šo melno ēnojumu atjaunot, un tas iedeva pavisam citu skatu un piesitienu šim arhitektūras piemineklim.”

Šodien raksturīgais fasādes ēnojums ir viena no Academia Petrina vizuālajām pazīmēm. Taču aiz ēkas ārējā veidola slēpjas daudz plašāks stāsts par Jelgavu hercogistes laikā, izglītības attīstību, pilsētas izpostīšanu un spēju saglabāt vēsturisko mantojumu arī pēc smagākajiem vēstures pavērsieniem. Tāpēc Academia Petrinanav tikai ēka, kurā atrodas muzejs. Tā pati ir daļa no Jelgavas vēstures.  Vairāk nekā trīs gadsimtus sena lieciniece pilsētas pārmaiņām, kas arī šodien turpina glabāt un stāstīt tās atmiņu stāstus.