Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina pārskatīt vispārējās izglītības saturu “Skola2030”, līdztekus saglabājot pašreizējo valsts izglītības standartu pamatstruktūru, izriet no ministrijas sagatavotā informatīvā ziņojuma.
Plānots precizēt sasniedzamos rezultātus mācību jomās un noteikt skaidrākus rezultātus katrai klasei un mācību priekšmetam. Tāpat paredzēts pilnveidot vērtēšanas sistēmu un nodrošināt pedagogiem plašāku metodisko atbalstu.
Ministriju pārraugošā Nacionālā apvienība (NA) izplatītajā paziņojumā norāda, ka paredzēts stiprināt Latvijas vēstures, mūzikas un kordziedāšanas, kā arī veselības pratības apguvi.
Attiecībā uz vēstures apguvi IZM informatīvajā ziņojumā norādīts, ka jau pārskatītas vēstures programmas 4.-9. klasei, stiprinot Latvijas vēstures apguves pēctecību. Savukārt NA paziņojumā uzsvērts, ka turpmāk vēsturi 4.-6. klasē varētu mācīt kā patstāvīgu mācību priekšmetu, kā arī izstrādāt atsevišķu vēstures mācību priekšmeta kursu profesionālās vidējās izglītības programmās.
Aktualizētie sociālo zinību, sociālo zinību un vēstures, kā arī Latvijas un pasaules vēstures mācību priekšmetu programmu paraugi būs valsts noteikti paraugi. To ieviešanu skolās paredzēts sākt 2027./2028. mācību gadā.
NA arī uzsver kopdziedāšanas nozīmi Latvijas Dziesmu svētku tradīcijas turpināšanā. Partijas paziņojumā norādīts, ka mūzikas programmā samazināts teorijas apguves īpatsvars un vairāk laika paredzēts praktiskai muzicēšanai un dziedāšanai, kā arī paredzēts atbalstīt skolu koru attīstību.
Tāpat izstrādāta ceļa karte ģimenes veselības mācības ieviešanai, mācību procesā to pilnībā iekļaujot no 2028./2029. mācību gada. Moduli paredzēts izstrādāt sadarbībā ar Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrību. Vienlaikus biedrība savā atzinumā norāda, ka šādai sadarbībai vēl nav devusi piekrišanu un nav pieņēmusi lēmumu iesaistīties moduļa izstrādē, liecina informācija Tiesību aktu portālā (TAP).
Biedrības ieskatā, lēmumprojektā nav skaidri noteikts, kā jauno saturu iekļautu esošajā mācību saturā – cik mācību stundu modulim būs nepieciešams, kā tiks nodrošināta visu pašlaik noteikto sasniedzamo rezultātu apguve un ko tieši nozīmē prasība saglabāt līdzšinējo saturu “esošajā apmērā”.
Iebildumos norādīts arī uz nepieciešamību izvērtēt moduļa atbilstību valsts pamatizglītības standartam – kurus no piedāvātajiem tematiem jau paredz standarts un kuri būtu uzskatāmi par jaunu obligāto saturu. Biedrība aicina veikt plašāku satura kartējumu, lai izvērtētu iespējamu dublēšanos un noteiktu, kā jaunais saturs būtu īstenojams dažādos mācību priekšmetos.
Ģimenes veselības mācību saturs paredz skolēniem apgūt zināšanas un prasmes par ģimeni, personību, savstarpējām attiecībām un sabiedrību. Tajā plānots aplūkot tādas tēmas kā ģimenes loma un atbildība, pašvērtējums, emocijas, pubertāte, draudzība, konflikti un to risināšana, vērtībās balstītas attiecības, fiziskā un emocionālā attīstība un citas.
Esošajā apjomā saglabās saturu par finanšu pratību, nacionālo identitāti, pilsonisko līdzdalību, ģimenes vērtībām, kā arī sociālajiem, tiesiskajiem, ekonomiskajiem un politiskajiem procesiem sabiedrībā.
Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) uzskata, ka līdztekus vēstures, kolektīvās dziedāšanas un ģimenes veselības mācības satura pilnveidei lielāka uzmanība jāpievērš arī dabaszinātnēm, teikts organizācijas atzinumā. LTRK, atsaucoties uz jaunākajiem Starptautiskās skolēnu prasmju novērtēšanas programmas (PISA) pētījuma datiem, norāda, ka Latvijas skolēnu sniegums dabaszinātnēs ir zemāks nekā Igaunijā un Lietuvā, kā arī zem Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu vidējā līmeņa.
Organizācija iesniegto ieceri vērtē kā pārāk vispārīgu, bez pietiekami detalizēta rīcības plāna, sasniedzamajiem rezultātiem, prioritātēm un īstenošanas soļiem. LTRK aicina satura pilnveidi balstīt datos un aptvert visas būtiskās zinātņu jomas. Piedāvāts arī noteikt atsevišķu uzdevumu līdz 2027. gada 31. martam izstrādāt priekšlikumus valsts iesaistei mācību līdzekļu, tostarp mācību grāmatu, metodisko materiālu un digitālo resursu izstrādē un pieejamībā.
LTRK arī iebilst pret, tās ieskatā, pārāk īso termiņu būtisku izmaiņu saskaņošanai, norādot, ka tas ierobežo iespējas pilnvērtīgi izvērtēt priekšlikumus un iesaistīt sociālos partnerus. Iesaistītajām pusēm saskaņošanai bija dots laiks no 22. līdz 25. septembrim, liecina informācija TAP.
Izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone (NA) paziņojumā spriež, ka izglītības satura pilnveidē nepieciešams pāriet no atsevišķiem uzlabojumiem uz nepārtrauktu, datos un pētījumos balstītu satura pilnveidi.
Daļu aktualizēto mācību priekšmetu programmu skolas pakāpeniski izmanto jau no šī mācību gada, piemēram, mūzikā, sociālajās zinībās un vēsturē, teikts informatīvajā ziņojumā. Nākamā gada vasarā tās pilnveidos, ņemot vērā pedagogu atgriezenisko saiti.
IZM arī piedāvā ieviest regulāru izglītības satura pārskatīšanas ciklu. Būtiskas satura izmaiņas nākotnē plānots veikt ne biežāk kā reizi piecos gados, lēmumus balstot datos, pētījumos un profesionāļu pieredzē.
IZM norāda, ka būtisku izmaiņu ieviešanai nepieciešams savlaicīgi nodrošināt skolotāju sagatavotību, mācību līdzekļus, digitālos resursus un atbilstošu finansējumu.