Plānots atjaunot Vecbebru muižu

Vecbebru muiža Aizkraukles novadā daudziem pazīstama ar biškopības tradīcijām, jo ilgus gadus tur darbojās biškopības skola. Šobrīd muiža ir tukša un gaida atjaunošanu. Lai piesaistītu nepieciešamo finansējumu, Aizkraukles novada pašvaldība nesen pilnvaroja biedrību, kas uzņēmusies rūpi par muižu, iesniegt projektus finansējuma piesaistei. 

“Nu, diemžēl, daudzi nostaigā pilij apkārt. Jā, žēl, nevaram iekšā tikt, neko redzēt, bet mums vēl nav iekšā, ko parādīt,” tā stāsta Ieva Klauža, biedrības “Bites” valdes priekšsēdētāja. 

Vecbebru muižas, kas atrodas Aizkraukles novadā pirmsākumi meklējami jau 17. gadsimtā, zviedru laikos, tā kādreiz piederēja Kokneses baronam Kronšternam. Vēlāk tās teritorijā darbojās biškopības skola, pēc tam tehnikums un internātskola. Šobrīd muižas apbūve ir reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis, taču tās tehniskais stāvoklis ir ievērojami pasliktinājies. Vietējā biedrība “Bites” gan ir apņēmības pilna muižu atjaunot un veidot tai jaunu dzīvi.

Ieva Klauža: “Pagaidām naudas mums nav, mums ir daudz ideju. Mums ir uzrakstīti daži projektiņi, mums ir ziedotāji, mēs grasāmies vasarā rīkot “Mājas kafejnīcu dienas”, kurās visa peļņa aizies muižas atjaunošanā, cerams arī, ka kāds kaut ko ziedos šajā sakarā.” 

Muižas kompleksā ietilpst kungu māja, klēts, stallis, pagrabs un parks. Pirmais mērķis ir sakopt pilnībā muižas parku un aktu zāli, kas nākotnē varētu kalpot kā pasākumu telpa pagastam. Līdz šim lielākais darbs veikts parkā – Ogres tehnikuma arboristi prakses laikā sakārtojuši apkārtni. Septembrī plānots sadarboties ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes ainavu arhitektūras studentiem, lai izstrādātu parka skices. Biedrībā “Bites” uzsver, ka parks ir svarīga vieta, kur pulcējas iedzīvotāji, un to apliecina arī viņu iesaiste tā attīstībā.

Sarmīte Plūme, biedrības “Bites” valdes locekle: “Viņi vēlas, viņi nāk uz talkām. “Bites” jau ir pāris reizes organizējušas šīs talkas sakopšanas pavasarī un tiešām cilvēki atnāk, viņi grib to padarīt, un visi arī prasa – kas notiks iekšā muižā.” 

Nupat biedrība saņēma pašvaldības pilnvarojumu projektu pieteikumu iesniegšanai dažādās instutīcijās līdzekļu iegūšanai. Lai arī tas paver plašākas iespējas piesaistīt finansējumu, tomēr biedrībā stāsta, ka nākas saskarties ar birokrātijas šķēršļiem.

Ieva Klauža, biedrības “Bites” valdes priekšsēdētāja: “Mums ir grūtības saprast, kam mums tie projekti jāiesniedz, jo juridiski, nē, bet administratīvi mēs esam Zemgales plānošanas reģions, vēsturiskā zeme mēs esam Vidzeme, citi saka, ka Latgale sākās aiz Skrīveriem, nu, tad mēs kur varam, tur arī meklējam.” 

Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē norāda, muižas atjaunošanā vissvarīgākais ir, lai tai būtu saimnieks, kurš uzņemas par to rūpes. Nereti sabiedrībā valda stereotips, ka muižas atjaunošanai nepieciešami lieli finanšu līdzekļi.

“99 % mūsu īpašniekiem, turklāt veiksmīgiem tādiem īpašniekiem nav miljona kabatā. Bet viņi ir izplānojuši savu darbu, viņi raksta projektus, viņi saprot, kāpēc viņi to dara. Viņi arī skaidri saprot, ka tas ieguvums nebūs vienas paaudzes robežās,” tā saka Elvīra Mantrova, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja. 

Vieglāk gan esot tiem muižu saimniekiem, kuru muižas atzītas par arhitektūras pieminekļiem. Kā liecina 2022. gada Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes statistika, Latvijā pieminekļu sarakstā ir iekļautas 145 muižu apbūves un apmēram 630 ar muižu kompleksiem saistīti objekti.