Bauskas pilsētas pamatskolas nākotne joprojām neskaidra

Līdz jaunā mācību gada sākumam palikušas vien divdesmit piecas dienas, bet Bauskas pamatskolas nākotne joprojām ir nezināma. Pēc pavasarī pieņemtā deputātu lēmuma reorganizāciju atlikt un noteikt monitoringa laiku, krīze samilzusi vēl vairāk. Tomēr arī šodien sasauktajā ārpuskārtas domes sēdē deputāti lēma par reorganizāciju nebalsot, bet izsludināt konkursu uz vakanto Bauskas pamatskolas direktora vietu. Ja direktoru tomēr neizdosies atrast, deputāti par skolas nākotni lemšot septembrī.

Bauskas pilsētas pamatskolā šodien valda vasarai raksturīgais klusums. Tikmēr Bauskas novada domē pulcējas deputāti, lai ārpuskārtas sēdē, pretēji pavasarī nolemtajam skolas reorganizāciju atlikt un noteikt monitoringa periodu līdz šā gada 31. decembrim, lemtu par pamatskolas pievienošanu Bauskas vidusskolai.

Domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks (NA) skaidro, ka sēde sasaukta tāpēc, ka ir radušies zināmi sarežģījumi Bauskas novada pašvaldības pilsētas pamatskolā. Visa vadība ir uzteikusi darba attiecības.

Vēl vakar domes priekšsēdētājs minēja, ka papētījis situāciju darba tirgū un cerības atrast spējīgu un daudzsološu direktoru esot niecīgas, tāpēc sagatavots lēmumprojekts par pamatskolas reorganizāciju, par direktora pienākumu izpildītāju līdz reorganizācijas beigām ieceļot Bauskas vidusskolas direktori. Tomēr šodien tika sperts solis atpakaļ. Vienlaikus izsludinot konkursu uz Bauskas pamatskolas direktora vietu.

Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks (NA) deputātiem teica: “Ņemot vērā ierosinājumu vēl pamēģināt atrast kādu direktoru, kurš varētu “izvilkt šo stāstu”, kurš varētu piesaistīt skolēnus un izdarīt šo darbu līdz galam, es aicinātu kolēģus atlikt šos trīs lēmumu projektus vismaz līdz konkursa rezultātu noslēgumam.”

Ilggadējais Bauskas pilsētas pamatskolas direktors, tagad Bauskas novada domes deputāts Jānis Rumba (ievēlēts no JV) priecājas, ka novada vadība beidzot ieklausījusies tautas balsī, tomēr, viņaprāt, krīzes nemaz nebūtu, ja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nebūtu Bausku pielīdzinājusi Pierīgai un lielajām pilsētām.

“Bauskas pilsēta tika iekļauta otrajā kritēriju grupā, kurai jānodrošina katrā klašu grupā 120 skolēnu. Es ļoti ceru, ka izdosies atrast direktoru un skola pastāvēs, kaut gan tas nav vienkāršs jautājums, bet, manuprāt, pirmkārt, direktors ir jāmeklē skolas iekšienē,” pauda deputāts.

Bauskas pilsētas pamatskolas vecāku padomes priekšsēdētājs Pēteris Buls telefonsarunā skaidro, ka ierosinājums tomēr meklēt skolai direktoru nācis no vecākiem, kuri ļoti nevēloties būt daļa no Bauskas vidusskolas: “Vecāki savā starpā runāja, ka sāks ņemt bērnus ārā, ja tiešām būs tā 2. vidusskolas vadība. Par to jau tieši gāja runa.”

Uz jautājumu, vai situācija, kurā, neizdodoties atrast nevienu kandidātu direktora amatam, par reorganizāciju dome lems septembrī, viņaprāt, ir normāla, Pēteris Buls atbild: “Es nezinu, vai tas ir normāli, bet normāli nav tas, ka atkāpās visa skolas vadība. Tas nav normāli.”

Pašreizējā pamatskolas direktore Evita Zeltiņa-Kļaviņa, kurai darba attiecības beidzas 21.08, rakstiskā komentārā skaidro, ka izpildīt IZM kritērijus neesot reāli, bet lēmumu par atkāpšanos skolas vadība esot savstarpēji saskaņojusi.

“Mēs vairs neredzējām reālas iespējas saglabāt skolu kā juridiski neatkarīgu un lemtspējīgu izglītības iestādi, ņemot vērā 2026. gada 28. maija rīkojumā noteiktos uzdevumus. Izvērtējot situāciju, apzinoties savu profesionālo atbildību un neredzot reālas iespējas saglabāt skolu kā patstāvīgu izglītības iestādi bez reorganizācijas, kā arī ņemot vērā ilgstošo nenoteiktību un ar to saistīto pastāvīgo spriedzi, pieņēmām savstarpēji saskaņotu lēmumu pārtraukt darba tiesiskās attiecības,” saka Evita Zeltiņa-Kļaviņa.

Bauskas novadā izglītojamo skaits noteiktajiem kritērijiem neatbilst sešās skolās, kurām visām ir noteikts vienots monitoringa periods līdz šā gada 31. decembrim.