Dzeloņraja, robota roka un kūpinātava – jaunieši Jelgavā demonstrē prasmes metālapstrādē un mašīnbūvē

Galdi, krēsli, kūpinātava, sulu spiede un daudzi citi interesanti priekšmeti, ko savām rokām taisījuši topošie metālapstrādes un mašīnbūves topošie speciālisti, šodien tika nodoti žūrijas vērtējumam. Konkursa organizatori par jauniešu veikumu ir gandarīti un cer, ka konkurss būs motivācija, lai apgūtu prasmes un vēlāk papildinātu nozares speciālistu rindas.

Metālapstrādes un mašīnbūves jomas topošie speciālisti šodien tikās Jelgavā, lai piedalītos profesionālās meistarības konkursā. Vispirms komandas īsā video žūrijai un skatītājiem parādīja, kā tapis konkursa mājasdarbs, bet pēc tam to vērtēja arī klātienē.

“ESAB OY” Latvijas filiāles vadītājs, žūrijas komisijas loceklis Māris Zvirbulis priecājas par redzēto: “Katram ir savs piegājiens, un prieks redzēt, ka mājasdarbu līmenis šogad, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir audzis. Patīk arī audzēkņu idejas un radošums.”

Starp konkursa darbiem daudz sadzīves priekšmetu, kā galdi, krēsli, kūpinātavas. Arī Rīgas Metālapstrādes profesionālās vidusskolas komanda “Trijnieks” uz konkursu atvedusi kūpinātavu, kas būšot dāvana skolas 80. gadskārtā.

Rīgas Metālapstrādes profesionālās vidusskolas audzēknis Maksims Oškukovs stāsta: “Domājām, ka vajag uztaisīt kaut ko cilvēkiem noderīgu, tāpēc mēs izveidojām kūpinātavu.” Jautājot, kāpēc kūpinātavai klāt pievienota rozīte, Maksims saka: “Tā ir mana ideja. Vienreiz es uztaisīju rozīti savai meitenei, un viņa teica, ka es varētu šitādu rozi uzdāvināt arī savai skolai.”

Savukārt Latgales Industriālā tehnikuma audzēkņi izgatavojuši krēslu, ar ko iesaka pērkona laikā nespēlēties.

Latgales Industriālā tehnikuma audzēkņi Arvis Geidāns un Aleksandrs Tukāns atzīst, ka darbs pie tā nav bijis viegls: “Pats grūtākais bija to visu saplānot un realizēt. Problēmas sagādāja arī maketa veidošana, jo formas ir iespaidīgas, un tās ir nestandarta formas, kas jāveido pašiem.”

Rīgas Tehniskā koledža izveidojusi iespaidīgu dzeloņraju, kas pagaidām peldēt ūdenī vēl nevarot, tomēr nekad jau nevar zināt, cik tālu attīstīsies tehnoloģijas. Par tālāku nākotni domājuši arī liepājnieki.

Liepājas Valsts tehnikuma audzēknis Gustavs Baumanis skaidro: “Tā ir robota roka, kas kustās vairākās plaknēs. Ar to var satvert dažādas lietas un pārvietot.” Satvert tas gan pagaidām neko nevarot. “Mums diemžēl piedziņa ir mazliet par vāju, tāpēc nevar, bet mazliet modificējot, uztaisot stiprāku piedziņu, varēs,” stāsta Gustavs.

Konkursā piedalījās trīspadsmit komandas no desmit skolām, kas priecējot tā organizatorus, jo mašīnbūves industrijai jau gadiem ļoti nepieciešami jauni speciālisti.

Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds: “Tur nav nekādu izmaiņu. Speciālistu trūkst, un tāpēc mēs arī šo konkursu organizējam. No vienas puses darba devēji – nozares uzņēmumi – redz, kas tad ir tā nākamā maiņa, kas dažādos Latvijas reģionos top, un arī jaunieši, iespējams, gūst kaut kādu papildu motivāciju mācīties, apgūt prasmes, jo viņus gaida diezgan liela attīstības nozare ar diezgan lielu potenciālu, bet vajag cilvēkus. Vajag speciālistus.”

Profesionālās meistarības konkurss metālapstrādē un mašīnbūvē šādā formātā Jelgavā notika jau trešo reizi.