Izglītības iestādēs trūkst mūzikas pedagogu

Daudzviet Latvijas izglītības iestādēs iezīmējas mūzikas skolotāju trūkums. Visvairāk tas vērojams bērnudārzos, aiz tiem seko profesionālās ievirzes izglītības iestādes un pamatskolas. Lai nodrošinātu mācību procesu, esošajiem pedagogiem nākas uzņemties papildu slodzi un aizvietot kolēģus. Arī Ogres Kalna pamatskolā šī problēma nav sveša.

Ogres Kalna pamatskola šogad uzsāka darbu jaunā statusā – no vidusskolas tā kļuva par pamatskolu, kur mācās skolēni līdz 9. klasei. Pārmaiņas nesušas līdzi arī izaicinājumus. Tāpat kā citās Latvijas skolās, arī šeit saskaras ar pedagogu trūkumu – īpaši mūzikas jomā. Skola šobrīd savā kolektīvā aicina pievienoties divus mūzikas skolotājus.

Lai gan mūzikas stundas skolēniem nav pilnībā iztrūkušas, situācija joprojām ir tālu no ideālas. Esošie skolotāji cenšas aizvietot trūkstošos kolēģus, taču tas nozīmē papildu slodzi un samazinātu mācību apjomu.

Ogres Kalna pamatskolas mūzikas skolotāja Ilze Briede pauž, ka viņai kā skolotājai tas neļauj strādāt pilnvērtīgi. “Kamēr aizvietoju neesošos skolotājus, mēs divu mūziku stundu nedēļā vietā varam atļauties tikai vienu stundu. Un to ļoti izjūt, ja es salīdzinu tās klases, kas strādā pilnvērtīgi un tās klases, kuras diemžēl ir spiestas strādāt tikai vienu nedēļu gan kvalitates ziņā, gan mums atliek mazāk laika praktiskajām nodarbībām, un tas, protams, atstāj iespaidu uz kvalitāti.”

Situāciju vēl vairāk apgrūtina tas, ka mūzikas skolotāji bieži strādā tikai ar nepilnu slodzi, kas padara šo profesiju mazāk pievilcīgu. Kā vienu no būtiskiem izaicinājumiem Izglītības un zinātnes ministrija min arī pedagogu novecošanos. Tomēr uz jautājumu, vai jaunā paaudze ir gatava pārņemt stafeti, ministrijā pauž – lai arī pieprasījums pēc šīs profesijas nav ļoti augsts, studenti, kuri vēlas kļūt par mūzikas skolotājiem, joprojām ir.

Kristīne Niedre-Lathere, IZM Valsts sekretāra vietniece vispārējās izglītības un valsts valodas politikas jautājumos: “Ja mēs skatāmies uz tendencēm 2024./2025. studiju gadā, tad mēs redzam to, ka Daugavpils universitātē studējošais skaits ir bijis 11, savukārt absolventi ir 4, mūzikas akadēmijā 143 studējošie, no kuriem absolvējuši ir 36. Diemžēl Liepājas universitāte, šī brīža RTU, Liepājas akadēmija, nav ne datējusi studējošos šajā programmā, nedz arī ir absolventi.”

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, tā kā studējošo skaits nav liels, tad lielākā daļa studentu veiksmīgi pabeidz studijas un vēlāk arī strādā šajā jomā. Taču akadēmijā jau studiju laikā ir jūtams spiediens no izglītības iestādēm, kur trūkst pasniedzēju – skolas nereti jau laikus mēģina piesaistīt topošos speciālistus. “Tad mums ir bieži vien jāatbild, piedodiet, mūsu studenti jau strādā. Lielāku noslodzi mēs nevaram viņiem atļaut, savādāk sāksies atkal tas process, ka viņi nevarēs turpināt studijas.”, saka Ilze Vilde, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Mūzikas pedagoģijas katedras vadītāja.

Akadēmijā arī uzsver, ka jauniešu vēlme kļūt par mūzikas skolotājiem bieži vien balstās vērtībās. Daudziem svarīga ir attieksme pret mūziku kā būtisku cilvēka dzīves sastāvdaļu, vēlme veidot kultūras vidi savā skolā un reģionā, kā arī interese par pedagoģiju un darbu ar bērniem.