Par vairāk nekā trīs miljoniem eiro 50 izglītības iestādēs uzlabos informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT), interneta un iekštīkla funkcionēšanu, aģentūru LETA informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
Šajās izglītības iestādēs veikta padziļināta izpēte un sadarbībā ar tehnoloģiju uzņēmumu “Tet” sagatavots individuāls iekštīkla infrastruktūras uzlabojumu plāns. Iekštīkla uzlabojumu veikšana plānota līdz 2026.gada maijam.
Lielākai daļai skolu ir nepieciešami IKT uzlabojumu darbi, tostarp izmaiņas interneta piekļuves punktu izvietojumā vai esošajā infrastruktūrā, nevis iekārtas, secināts padziļinātajā izpētē.
Sadarbības līgumā starp IZM un sadarbības partneri – pašvaldību vai tiešās pārvaldes iestādi – ministrija apņēmusies uzlabot vismaz vienas izglītības iestādes datu tīklu, un atkarībā no konkrēto uzlabojumu izmaksām partneris varēs pieteikt papildu uzlabojumu veikšanu arī citās izglītības iestādēs.
Lai iegūtu datus par interneta datu pārraidi un iekštīkla kvalitāti skolās, pagājušajā rudenī tika aptaujātas 485 izglītības iestādes. 84% skolu prognozēja, ka turpmākajos gados pieaugs prasības attiecībā uz skolu interneta pieslēguma caurlaidību. Savukārt 66% skolu nav apzinājušas sagaidāmo pieauguma apjomu.
Neraugoties uz prognozēm, 56% skolu neplāno palielināt esošā interneta pieslēguma ātrumu, no kurām 49% kā iemeslu min papildu izmaksas.
62% skolu ir apzinājušas nepieciešamos uzlabojumus iekštīklā, taču nevar tos īstenot, jo trūkst nepieciešamā finansējuma, lai gan šie uzlabojumi ir nepieciešami esošo problēmu novēršanai.
Skolas atzinušas, ka piekļuve internetam nepieciešama katru dienu, tostarp brīvdienās un svētku dienās – šādu viedokli pauda 88% aptaujāto skolu.
Vērtējot interneta piekļuves pārtraukuma ietekmi uz mācību procesu, 62% skolu uzsvēra, ka process tiek būtiski traucēts, bet vēl 35% norādīja, ka tas tiek traucēts daļēji. 46% respondentu uzskata, ka maksimālais pieļaujamais interneta pārrāvums mācību laikā ir viena stunda, bet gandrīz piektdaļa jeb 24% norāda, ka jau 15 minūtes ir kritiskas.
61% skolu ir persona, kas atbild par kiberdrošību un informācijas tehnoloģiju drošības pārvaldību. 3% gadījumu ir noslēgti līgumi par ārpakalpojumu. 69% skolu visi darbinieki vismaz reizi gadā noklausās apmācības par informācijas tehnoloģiju drošību.
IZM norādīja, ka visas izglītības iestādes saņems vispārīgas rekomendācijas interneta attīstības plānošanai. Tajās definētas minimālās un maksimālās prasības, kurām būtu jāatbilst izglītības iestāžu interneta datu pārraides jaudai un iekštīklu tehniskajiem parametriem kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanai.
Izstrādājot rekomendācijas, ņemti vērā izglītības iestāžu ieteikumi par nepieciešamību izglītības iestādē nodrošināt rezerves interneta pieslēgumu, kiberrisku mazināšanas pasākumu plānošanu, stingru prasību attiecībā uz IKT iekārtu un pakalpojumu iegādi ievērošanu, tīkla plūsmas šifrēšanu, zināšanu pārbaužu organizēšanu un citi jautājumi.
Lai mazinātu digitālo plaisu un šķēršļus vispārējās izglītības satura apguvei, Latvijas skolās Atveseļošanas fonda projektā piegādāti 35 000 portatīvo datoru. Tos katru dienu izmanto 62% skolu, bet 27% izmanto divas līdz trīs dienas nedēļā, liecina priekšizpētes rezultāti.