Latvijas un Igaunijas speciālisti diskutē par mūžizglītības iespējām

Arvien vairāk cilvēku arī pieaugušā vecumā vēlas apgūt ko jaunu – mācīties valodas, iegūt jaunas prasmes vai pat mainīt profesiju. Mūžizglītība kļūst arvien nozīmīgāka. Nupat pieredzes apmaiņā uz Ventspili ieradās speciālisti no Igaunijas, lai kopā ar Latvijas kolēģiem diskutētu profesionālās pilnveides seminārā par pieaugušo izglītības iespējām. 

Igauniju nereti min kā piemēru pieaugušo izglītībā. Arī skaitļi to apliecina – tur mācībās iesaistās vairāk pieaugušo nekā Latvijā. Šonedēļ pieredzes apmaiņā Ventspilī ieradās Igaunijas pieaugušo izglītības speciālisti, lai diskutētu par iespējām mācīties jebkurā vecumā. Izglītības un zinātnes ministrijā uzsver – Latvijas stiprā puse ir izveidotā ekosistēma.

IZM projekta “Nacionālie koordinatori dalības pieaugušo izglītībā veicināšanai Latvijā” vadītāja Laura Iveta Peniga: “Latvijā mēs esam unikāli ar to, ka mums ir pieaugušo izglītības koordinatoru tīkls – katrā pašvaldībā ir vismaz viens, kas tiešām šo pieaugušo izglītību koordinē un veido izglītības ekosistēmu.”

“Mācīties vajag katru dienu. Kā mēs Igaunijā sakām – lai dzīvē veiktos, jāturpina mācīties. Tas dod jaunas iespējas,” saka Igaunijas Pieaugušo izglītotāju asociācijas projektu vadītāja Kertu Ēnsāre.

Tam piekrīt arī Siria Blanks, Igaunijas Pieaugušo izglītotāju asociācijas projektu koordinatore: “Tas ir svarīgi, jo mācīšanās uztur prātu aktīvu. Mēs mācāmies visu mūžu, un tas palīdz saglabāt veselību un pozitīvu skatu uz dzīvi.”

Ventspilī mūžizglītības jomā īpašs ir tas, ka dažādas izglītības iestādes sadarbojas un atbalsta viena otru, nevis konkurē savā starpā.

Kristīne Vāgnere-Davidova, Ventspils tehnikuma direktore: “Tajā brīdī, kad tiek izziņota kāda pieaugušo kursu pieteikšanās, visas tās iestādes, kuras redz sevī spēju, kompetenci un iedvesmu, var pieteikties. Un tad ir tā – protams, ka Ventspils tehnikumā arī ir pedagogi, kuri var nodrošināt komunikāciju tehnoloģiju kursu vadīšanu, bet, ja līdzās ir Digitālais centrs, kāpēc mums konkurēt, ja mēs varam izvēlēties citu nišu?”

Igaunijas kolēģu vizīte Ventspilī bija atbilde Latvijas speciālistu braucienam uz Hāpsalu maijā. Inita Pelse īpaši uzsvēra, ka Igaunijā pieaugušie bieži mācās kopā ar jauniešiem un dara to daudz aktīvāk nekā Latvijā. Viņasprāt, šajā ziņā igauņi ir soli priekšā.

Ventspils tehnikuma Mūžizglītības un karjeras izglītības centra vadītāja Inita Pelse: “Mani ļoti uzrunāja tas, ka viņiem ir diezgan attīstīta sistēma, kur pieaugušie paralēli jauniešiem var mācīties tikai konkrētu profesijas daļu – tā saucamos moduļus. Jo arī mums tehnikumā ir tāda pati iespēja, bet Latvijā pieaugušie to izmanto vēl salīdzinoši maz.”

Jebkuras mācības prasa finansiālus ieguldījumus, un tie nereti kļūst par šķērsli. Taču pieredze rāda, ja izdodas piesaistīt finansējumu, interese par mācībām ievērojami pieaug.

“Šobrīd ir platforma stars.gov.lv, kurā mēs kā pieaugušie – jebkurš, es, jūs – varam pieteikties. Un tur pat ir iespēja pretendēt arī uz viņu piešķirtu finansējumu,” saka Inita Pelse.

Eksperti uzsver, ka pieaugušo izglītība nozīmē nepārtrauktu izaugsmi – iespēju attīstīt prātu un radošumu, pievērsties hobijiem, rūpēties par veselību. Šāda mācīšanās stiprina cilvēku un palīdz veidot aktīvu sabiedrību.