No eksperimenta līdz profesijai: STEM kā Ventspils skolas prioritāte

Dati rāda, ka darba tirgū Latvijā pieaug pieprasījums pēc STEM prasmēm, tāpēc tās ir būtiski attīstīt jau skolā. Ventspils 2. vidusskolā, balstoties uz skolēnu sasniegumiem, secināts, ka tieši STEM jomā ir vislielākais potenciāls. Tāpēc skola apzināti paplašina šo virzienu, attīstot gan mācību programmas, gan mācību vidi, tostarp ar AS “Latvenergo” atbalstu modernizējot fizikas kabinetu. 

Ventspils 2. vidusskolas otrās klases skolēni būvē tiltus, pārbauda to izturību un meklē risinājumus kā īsti inženieri.

Kamēr daudzi bērni vēl tikai meklē savas intereses, Ventspils 2. vidusskolā otrās klases skolēni jau būvē tiltus, pārbauda to izturību un meklē risinājumus kā īsti inženieri. Šeit STEM prasmes tiek attīstītas jau no pirmajām klasēm – caur praktisku darbošanos un eksperimentiem. Ventspils 2. vidusskolas matemātikas skolotāja Ilze Bukela uzsver, ka jaunākajā skolas vecumā bērniem ir īpaši labvēlīgi apstākļi šo prasmju attīstīšanai: “Jaunākā skolas vecuma bērni ir ļoti radoši. Viņi vēl nav tik dziļi iesaistīti virtuālajā vidē, un tā ir pateicīga augsne, lai attīstītu praktiskās prasmes, domāšanu un radošo izpausmi, kā arī ieliktu pirmos pamatus STEM izglītībai.” Šīs nodarbības skolā notiek kā fakultatīvs, taču tajās piedalās visa klase.

Skolas direktore Sintija Birziņa uzsver – tieši sākumskolas posmā ir īpaši svarīgi attīstīt loģisko, kritisko un radošo domāšanu. “Ko mēs šobrīd redzam darba tirgū? Redzam, ka trūkst gan programmētāju, gan inženieru, gan datu analītiķu. Un, protams, šo profesiju pamati tiek ielikti jau skolā,”  norāda Sintija Birziņa.

Analizējot pēdējo trīs gadu absolventu ceļu, redzams – neraugoties uz to, ka jaunieši bieži runā par studijām ārzemēs, lielākā daļa Ventspils 2. vidusskolas absolventu tomēr izvēlas palikt Latvijā. Līdzās tādām augstskolām kā Latvijas Universitāte, Ventspils Augstskola un Rīgas Stradiņa universitāte, visbiežāk absolventi studijas turpina Rīgas Tehniskajā universitātē.

Ventspils 2. vidusskolas direktores vietniece izglītības jomā Linda Sokolovska uzsver, ka skolas mērķis ir palīdzēt skolēniem sagatavoties pieprasītām profesijām: “Mums ir ļoti svarīgi, lai mūsu skolēni varētu iestāties tajās profesijās, kas mūsdienās ir pieprasītas darba tirgū. Piemērām, inženieris vienmēr ir bijusi un joprojām ir pieprasīta profesija.”

Lai pilnveidotu mācību procesu, skola piesaistījusi AS “Latvenergo” atbalstu fizikas kabineta modernizācijai – iegādāts jauns aprīkojums, tostarp interaktīvais ekrāns un eksperimentiem nepieciešamie materiāli. Fizikas skolotāja Olga Zaica ar lielu entuziasmu rāda jaunos komplektus un stāsta – laikā, kad viņa pati mācījās skolā, šādu iespēju nebija. Skolēni varēja tikai no sava sola vērot, kā eksperimentē skolotājs. “Skolēniem parādās lielāka interese – viņi var praktiski pārliecināties, ka fizikas likumsakarības patiešām darbojas tā, kā par to stāstīts teorijā. Mūsdienās dzīvojam tehnoloģiju laikmetā, tomēr bez fizikas, ķīmijas un citām dabaszinātnēm mēs tālāk netiksim,” uzsver Olga Zaica.

Fizikas stunda.

Par izmaiņām mācību procesā stāsta arī paši skolēni. 9. klases skolēns Jānis atzīst, ka fizikas stundās arvien biežāk notiek praktisks darbs: “Fizikā mums diezgan bieži ir grupu darbi, un tas ir ļoti forši, ka var sadarboties ar klasesbiedriem. Šodien mēs aprēķinājām bateriju virknes slēgumu, kā arī strāvas stiprumu, spriegumu un pretestības vērtību. Iespējams, tas varētu būt saistīts ar manu profesiju, jo es domāju iet uz tehnikumu – īsti nezinu, kā saucas, celtniecības inženieris vai kaut kas tāds.”

Arī 9. klases skolēns Dilans uzsver, ka fizikas zināšanas ir nozīmīgas, neatkarīgi no nākotnes profesijas izvēles: “Mana profesija, iespējams, nebūs tieši saistīta ar fiziku, bet kopumā, lai izglītotos un attīstītu savas zināšanas, tas ir ļoti svarīgi.” Savukārt Darina atzīst, ka praktiskās nodarbības mainījušas attieksmi pret mācībām: “Tas bija ļoti interesanti, jo iepriekš mēs neko tādu nekad nebijām darījuši. Tas bija kaut kas jauns. Agrāk mums pārsvarā tikai stāstīja teoriju vai kaut ko rādīja, bet mēs paši gandrīz nestrādājām.”

No šādām stundām sākas ceļš uz profesijām, kas nākotnē veidos Latvijas ekonomiku, tehnoloģiju attīstību un enerģētiku. Ceļš, kura pamati tiek ielikti jau skolas solā.