Lai aktualizētu sabiedrības līdzdalības lomu izglītības pārvaldībā, Daugavpilī nupat aizvadīts forums “Izglītības iestādes padomes loma pašvaldības izglītības ekosistēmas stiprināšanā”. Pasākums pulcējis vairāk nekā 100 dalībniekus no Daugavpils, Rēzeknes, Augšdaugavas, Līvānu un Balvu pašvaldību mācību iestādēm, kas meklēja atbildi uz jautājumu: “Ko un kā izglītības iestādes padome var mainīt izglītības iestādē?”
Izglītības iestādes padome ir vēlēta, koleģiāla institūcija, kurā darbojas skolēni, skolēnu vecāki un skolas pārstāvji ar mērķi uzlabot skolas ikdienu, ierosinot konkrētas idejas. Diemžēl daudzās izglītības iestādēs šo padomju darbība ir vairāk formāla, un, lai piešķirtu padomju darbībai praktiskāku ietvaru, Daugavpilī nupat notikušajā forumā pulcējās izglītības nozares darbinieki un skolēni no 23 izglītības iestādēm.
Oskars Zuģickis, Dienvidlatgales NVO atbalsta centra koordinators, pasākuma moderators: “Es pats esmu 12 gadu dažādās skolās bijis skolas padomes vadītājs, un es redzu, ka šī te kapacitāte ļoti ir mainīga, atkarībā no dalībnieku sastāva, ieinteresētības, līdz ar to, tad, kad tiek vēlētas skolu padomes, noteikti ir jādomā par personālijām, kuras tiek ievēlētas, lai pārstāvētu bērnu un vecāku intereses mācību iestādē.”
Marina Isupova, Daugavpils pilsētas Izglītības, jaunatnes un sporta pārvaldes vadītāja: “To ļoti ietekmē skolas iekšējā kultūra, direktora vadības stils, – kur ir demokrātisks vadības stils, tur arī padomes ļoti labi darbojas. Patiesībā padomes un padomju ietekme ir ļoti liela labbūtības jautājumos, tajos. Formāli mums vajag nodrošināt, lai ir mācību telpa, lai tajā ir krēsli, galdi un, es nezinu, dators, bet padome parūpējas par to, lai tās būtu omulīgas, labi sakārtotas.”
Vidzemes televīzija
Foruma gaitā tika uzklausīti labie izglītības iestāžu padomju darbības piemēri, notika diskusijas un dalībniekiem bija jāveic arī uzdevumi saistīti ar vīzijām, ko padomes varētu praktiski realizēt. Tā, piemēram, viena no idejām, kā iesaistīt skolēnu vecākus regulārā e-klases lietošanā, bija “E-klases bingo” spēles izstrāde – ieejot e-klasē 23 reizes pēc kārtas un sakrājot “bingo”, konkrētajam vecākam būtu tiesības, piemēram, neapmeklēt vecāku sapulci. Uzdevumos iesaistījās arī skolēni, kas jau ir aktīvi skolu padomju dalībnieki.
Estere Skrupska, Vaboles pamatskolas skolniece: “Mums skolā ir ieviests ideju pasts, kur skolēni var mest savas idejas, ko viņi gribētu redzēt skolā, un tad mēs izvērtējam, un cenšamies to visu realizēt arī.”
Gabriela Laveniece, Daugavpils Zinātņu vidusskolas skolniece: “Mēs aktīvi pavadām starpbrīžus ar skolēniem, iesaistot mūsu pašpārvaldes TikTok konta video aktivitātēs, lai viņi samīļo, piemēram, kādu mīļāko skolotāju vai vissmaidīgāko.”
Foruma laikā tika runāts arī par līdzdalību kā tādu un uzsvērts, ka bieži vien padomju darbību kavē nevis vienaldzība, bet gan bailes no kļūdām un apkārtējo nosodījuma.
Paula Anškena, biedrības “Latvijas Platforma attīstības sadarbībai” izglītības un ilgtspējas vadītāja: “Mums visiem kopā īstenībā vajadzētu mācīties, ka kļūdas pieļaut ir OK, un mēs no tā mācāmies, un visi kopīgi arī darbojamies tālāk. Un, ja mēs atlaidīsim šo te milzīgo spiedienu uz tiem, ka izvēlas uzņemties atbildību, tad mēs katrs ar līdzatbildību arī spēsim veicināt to, ka sabiedrība vairāk iesaistās norisēs.”
Šis pasākums bija pirmais no deviņiem forumiem Latgales reģionā projekta “Par aktīviem kopienu līderiem Latgales reģionā!” ietvaros, lai stiprinātu savstarpējo sadarbību un komunikāciju starp pašvaldību un iedzīvotājiem kopienai būtisku jautājumu kontekstā.