Krāslavas novada muzeja izstāžu zālē apmeklētāju uzmanību tagad piesaista nevis konkrēti eksponāti, bet gan telpa kā veselums. Koks, forma un vide veido stāstu, kurā atspoguļota Krāslavas koka arhitektūras vēsture un daudzveidīgi piemēri. Jaunatklātā interaktīvā ekspozīcija “KOKA KODS” atklāj vietējo koka māju stāstus, amatniecības tradīcijas un to mūsdienīgas interpretācijas.
Latgalē koks nekad nav bijis tikai būvmateriāls. Tas ir stāsts par cilvēkiem, viņu prasmēm un skaistuma izjūtu, norāda multimediālās ekspozīcijas “KOKA KODS” veidotāji Krāslavā. Tieši šeit koka mājas jau izsenis izceļas ar greznām logu apmalēm, durvīm, lieveņiem un dekoratīviem kokgriezumiem. Katra detaļa glabā savu nozīmi – tā ir kā kods, ko iespējams nolasīt.
“Tuos nav tikai detalis, tuos ir nūteikti vasali, leli stuosti par tū, kai cylvāks veidoja itūs lūgus taidus, parkū vuorti taidi beja, kai tys viesturiski veiduojās,” tā norāda Latgales plānošanas reģiona projektu vadītāja Sarmīte Teivāne.
Latv. tulk “Tās nav tikai detaļas, tie ir veseli, lieli stāsti par to, kā cilvēks veidoja šos logus tādus, kāpēc vārti bija šādi, kā tas vēsturiski ir veidojies.”
Foto: Latgales reģionālā televīzija
Uz muzeja sienas multimediālā projekcija veidota kā izretināta ēkas fasāde, ļaujot ieraudzīt un izzināt to, kas ikdienā paliek nepamanīts – vārtus kā robežu starp mājām un ārpasauli, logus kā mājas “seju”, bet durvis, lieveņus un verandas kā viesmīlības simbolu.
Vienā no multimediālā stāsta fragmentiem par māju logu slēģiem izskan šāds ticējums: “Aizdareitys lūdzineicys sorguoja no soltuma i svešu ocu, atdareitys ļuova īīt gaismai i dzeiveibai.” (Latv.tulk. “Aiztaisīti slēģi sargāja no aukstuma un svešām acīm, attaisīti ļāva ienākt gaismai un dzīvībai”.)
“Formāts mums ļauj vairāk pastāstīt caur vairāk skaidrojošu ietvaru. Ja fiziskā vidē mēs vienkārši redzam lietas, eksponātus, tad caur digitāliem rīkiem varam nodot daudz dziļāku vēstījumu. Digitālā siena ir veidota kā Krāslavas ēka, kā četras fasādes,” stāsta ekspozīcijas veidotājs, arhitekts Didzis Jaunzems.
Par ilgo un padarīto darbu stāsta Krāslavas muzeja galvenā krājuma glabātāja Alla Lomanovska: “Apzinājām savu krājumu, kādi mums ir darbarīki. Kaut kā trūka. Tad vācām, arī braucot pa mūsu novadu. Paldies iedzīvotājiem, ka viņi ir tik atsaucīgi. Mēs savācām visu, ko gribējām, kas mums vēl nebija. Iemūžinājām mūsu kokā vērtības. Pētījām tieši koka fasādi, koka mājas “seju”.”
Ekspozīcijas atklāšanas pasākumā interesentiem tika demonstrēts, ka koks nav vien izejmateriāls būvēm, bet arī mūzikai. Koka muzikālo instrumentu skaņas izpildīja mūziķis un instrumentu meistars Aleksandrs Maijers.
Foto: Latgales reģionālā televīzija
Ekspozīcija Krāslavas muzejā būs apskatāma ilgstoši. Veidotāju cerība ir, lai tā iedvesmo māju saimniekus saglabāt koka arhitektūras mantojumu.
“Satikām arī tādus saimniekus, kuri rūpējas par savu koka arhitektūras mantojumu un saglabā tās vērtības, kuras šodien varbūt funkcionāli nav tik noderīgas, bet vēsturiski tās ir ļoti svarīgas lietas, ko viņi saglabā. Tādu diemžēl nav daudz,” pārdomās dalījās Krāslavas muzeja galvenā krājuma glabātāja Alla Lomanovska.
Foto: Latgales reģionālā televīzija
Viņu papildina arī Latgales plānošanas reģiona projektu vadītāja Sarmīte Teivāne: “Itymā laikmetā suokumā tys āķis ir juodaboj, kab piec tom jaunīši i ari pīaugušī dūtūs pi tuos kūka būvis ci lauku vīnsātys, kura klīdz piec paleidzeibys. Soka: “Nu uztaisit maņ pa jaunam. Uztaisit, atrestaurejit, saglobojit munus kūka vuortus! Lyudzu, namainit tū skaistū kūka verandu pret koč kū, kam vaira īškā nav dvieselis!”
Latv.tulk. “Šajā laikmetā sākumā ir jādabū tas āķis, lai pēc tam jaunieši un arī pieaugušie dotos pie tās koka būves vai lauku viensētas, kura kliedz pēc palīdzības. Saka: “Nu, uztaisiet no jauna. Uztaisiet, restaurējiet, saglabājiet manus koka vārtus! Lūdzu, nemainiet to skaisto koka verandu pret kaut ko, kam vairs nav iekšā dvēseles!”
Ekspozīcija veidota caur projektu “Digitālais tūrisms amatniecībā”, ko īsteno Latgales plānošanas reģions Latvijas–Lietuvas programmā 2021.–2027. gadam ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Projekts iekļauj vēl četras citas izstādes pie projekta partneriem – Daugavpils Vienības namu, Anīkšču mākslas inkubatoru – mākslas galeriju un Paņevēžas rajona pašvaldības administrāciju Lietuvā, popularizējot amatniecību un tradicionālās kultūras stāstus.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |