Privātskolas satrauktas par plānotajiem skolēnu skaita kritērijiem

Latvijas Privātskolu asociācija plāno vērsties Satversmes tiesā, jo nepiekrīt Izglītības un zinātnes ministrijai par plānotajiem skolēnu skaita kritērijiem, kas noteiks valsts finansējuma piešķiršanu jaunajā pedagogu atalgojuma modelī “Programma skolā”. Ministrija piedāvā, ka privātskolās pilsētās un blīvi apdzīvotās vietās 1. – 3. klašu grupā jābūt 120 skolēniem un tikpat arī nākamajās klašu grupās. Asociācijā norāda, tas prasīs lielas investīcijas telpu  paplašināšanai, ko izglītības iestādes varētu nespēt atļauties. Savukārt vecāki pauž, ka privātskolā tieši mazāka skolēnu skaita dēļ ir individuālāka pieeja.

Liepājā darbojas divas privātskolas – Liepājas Katoļu pamatskola, kurā ir vairāk nekā 170 skolēnu un sākumskola “Varavīksne”, kurā šobrīd mācās vairāk nekā 50 bērnu. Tā atrodas pilsētas vēsturiskajā apbūves centrā, kas limitē gan skolēnu, gan pedagogu skaitu. Telpas ir piemērotas aptuveni 100 cilvēkiem. 

“Bažas rada tas, ka nav atklātas sarunas. Šinī brīdī šķiet, es tikko pārskatīju šo dokumentu, par kuru mēs jau zinājām sen, ka tāds top.Mana informācija ir tāda kā līdz šim, ka ir konkrēts skaits kā komplektējās budžets. Līdz ar to, tā kā gribam mazas klases, starpību sedz vecāki,” stāsta privātsākumskolas “Varavīksne” direktore Ingvilda Parfjobnova.

Privātsākumskola “Varavīksne” ir akreditēta un darbojas jau 30 gadus. Iemesli, kāpēc vecāki lemj par labu privātai mācību iestādei, ir dažādi.

Savā pieredzē dalās Ingvilda Parfjonova: “Tā ir attieksme, ko viņi izvēlas, tas ir visu šo 30 gadu garumā, ko viņi ir izvēlējušies. Tāpat viņi ļoti bieži saka, ka te ir kā mājās. Ko viņi meklē? Tas ir tas, kas mums ar mājām saistās. Tas ir kaut kas mazs, kaut kas mīļš, rūpīgs.”

Sākumskolas “Varavīksne” skolnieks Rihards saka: “Man patīk te mācīties un te arī ir ļoti labi skolotāji. Un es esmu te daudz ko iemācījies.”

Foto: TV Kurzeme

Arī viņa klasesbiedrene Aleksandrija piekrīt: “Man šī skola patīk, jo es te biju kopš dārziņa. Es pārcēlos no Anglijas atpakaļ dažus gadus atpakaļ. Es tur 6 gadus dzīvoju.”

Ja netiks piešķirts valsts atbalsts privātskolu pedagogu algu izmaksām, iespējams, nāksies paaugstināt vecāku līdzmaksājumu. Tas, iespējams, kļūs par slogu vecākiem, kuriem nāksies izvērtēt skolu izvēli.

“Viennozīmīgi ne visas ģimenes varēs atļauties nodrošināt savam bērnam izglītības ieguvi privātajā izglītības iestādē. Jo īpašs finansiāls slogs tas varētu būt tām ģimenēm, no kurām skolā mācās vienas ģimenes vairāki bērni,” norāda Liepājas Katoļu pamatskolas direktore Elvita Vizule

Liepājas Katoļu pamatskolas vecāku pārstāvis Gatis Ginters ir pārliecināts: “Es zinu virkni vecāku, kuriem tas bija vienīgais variants. Viņiem ir bērni ar kustību traucējumiem, ar trauksmi, kuriem ir svarīga šī iekļaujošās sabiedrības veidošana, tā ir ļoti būtiska. Tas nav iespējams lielās klasēs.”

Liepājas izglītības pārvaldes vadītāja Inga Ekūze norāda, ka izglītības sistēma ir vienāda gan valsts skolām, gan privātajām. Tomēr vecāki ir tiesīgi izvēlēties piemērotāko sava bērna vajadzībām.

“Vecākam ir jādod iespēja izvēlēties, jo ne jau labu prātu mēs esam izvēlējušies tādas izvēles un iespējas, kādas mums ir. Jo, iespējams, bērnam ir kādas veselības grūtības vai mācīšanās grūtības un šādā klasē, kurā ir mazāks skolēnu skaits, induviduālā pieeja ir piemērota konkrēti viņa bērnam,” norāda Liepajas Izglītības pārvaldes vadītāja  Inga Ekuze.

Privātskolu direktori cer uz konstruktīvu diskusiju ar Izglītības un zinātnes ministriju, jo patreiz ir daudz neatbildētu jautājumu.

Jāpiebilst, izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde sabiedriskajam medijam sacījusi, ka privātskolām nav plānots noteikt mazākus skolēnu skaita kritērijus, bet ir paredzēts trīs gadu pārejas periods un sarunas par iespējamiem izņēmumiem. Ministre uzsver, ka visas skolas ir jāfinansē pēc vienādiem principiem un taisnīgi, retoriski vaicājot – ar ko privātskolā bērni ir citādāki nekā pašvaldības skolā.