“Saglābt nevar likvidēt” – Sēlijā meklē veidus, kā noturēt skolas

Līdzīgi kā citviet Latvijā, arī Sēlijā pēdējos gados turpinās skolu tīkla samazināšana un reorganizācija. Tas vietējās kopienās rada bažas par izglītības pieejamību tieši attālākos lauku novados, kur iedzīvotāju blīvums jau ir zems, bet pakalpojumu pieejamība – ierobežota. Lai meklētu risinājumus un diskutētu par nākotni, uzsākts projekts “Saglābt nevar likvidēt”, kura mērķis ir veicināt dialogu par izglītības saglabāšanu lauku teritorijās. 

Jānis Dzimtais, biedrības “Sēlijas salas” pārstāvis: “Šī depopulācija lauku reģionos ir visā pasaulē, līdz ar to mēs neesam unikāli. Šī nav vienīgi mūsu problēma, un ne tikai šeit Sēlijas laukos. Mēs aicinām šī projekta laikā veidot dialogu un meklēt jaunas pieejas un jaunus risinājumus. Mēs visi ļoti labi saprotam, cik daudz emociju ir šajā stāstā, bet šī gada laikā līdz decembrim mēs vēlamies iedzīvotājiem palīdzēt iesaistīties un no tāda pasīva vērotāja kļūt par aktīvu dalībnieku.”

Jūlijā notiks starptautiska videokonference, kurā pieredzē dalīsies partneri no Armēnijas un Gruzijas. Savukārt augustā paredzēta “Risinājumu konference”, kurā pašvaldību, skolu, vecāku, jauniešu un valsts institūciju pārstāvji diskutēs par iespējām saglabāt izglītības pieejamību laukos.

Vidzemes televīzijas foto

Jānis Dzimtais, biedrības “Sēlijas salas” pārstāvis: “Un pasaulē ir jau daudzi dažādi piemēri, piemēram, Francijā, tās ir komūnu skolas, kas darbojas pašvaldību ēkās, izmanto pašvaldības sēžu zāles un bērni mācās apvienotās klasēs sākumskolas posmā.”

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) atzinīgi vērtē, ka vietējā kopienā tiek veicināts dialogs. Vienlaikus tā uzsver, ka, meklējot dažādus risinājumus, jāapzinās – skola nav tikai pulcēšanās vieta. 

Inga Vanaga, LIZDA vadītāja: “Jāņem vērā, ka skolēniem ir jāsaņem daudzveidīgi mācību līdzekļi, laikmetīgi – gan drukāti, gan digitāli, piemēram, fizikas, ķīmijas, bioloģijas stundās. Atbalsta personālam ir jābūt mācību priekšmetu skolotājiem. Mēs nedrīkstam bērnus “apdalīt”, atļaušos teikt. Un tāpēc te ir jāizvērtē arī tādi faktori, vai pedagogi, saglabājot tik mazus šos skolu pudurīšus, vai viņi saņems arī cienīgu atalgojumu? Tas arī ietekmē, vai viņš paliks strādāt vai tomēr tas būs tikai laika jautājums, kad aizdosies kaut kur citur.”

Arī Jēkabpils novadā, kur šogad likvidētas divas skolas un vēl divām samazināts izglītības posms, norāda, ka problēma nav tikai skolēnu skaita samazināšanās, bet arī skolotāju trūkums, kas kļūst par arvien aktuālāku izaicinājumu nākotnē. Tāpat būtisks jautājums ir transporta pieejamība. Tāpēc pašvaldībā tiek izskatīti arī alternatīvi risinājumi mācību procesa nodrošināšanai, tostarp attālināti.

Raivis Ragainis, Jēkabpils novada pašvaldības domes priekšsēdētājs (LZP): “Valsts nodrošinātais autotransports negāja pa vienu lauku ceļu, bija slidens vai slikts ceļš un divas nedēļas bērni netika uz skolu. Mēs ar savu tur mocījāmies un vedām, bet pēc būtības, tas nebija mums tajā brīdī pat paredzēts, bet mēs to darījām. Tad šādos brīžos bērns varētu būt skolā vienkārši citādākā formā. Protams, nevajadzētu tai palikt kā normai, ja viss ir kārtībā, notiek aizvešana uz skolu, viss notiek. Vienkārši nedrīkstētu būt, ka bērns kaut kādu apstākļu – attāluma, laika apstākļu vai kaut kādu citu apstākļu dēļ – paliek viens pats tajā lauku sētā un netiek uz mācībām.”

Plānots, ka projekta noslēgumā decembrī tiks izveidots vienots risinājumu dokuments.