Senioru skolas kļūst arvien aktuālākas

Kopš oktobra senioriem dzīve Jēkabpils novada Viesītē kļuvusi daudz aktīvāka. Šeit izveidota Vidusdaugavas Senioru universitātes filiāle “Viesīte”, kas piedāvā plašu aktivitāšu klāstu. Arī iepriekš seniori pulcējās dažādos pasākumos, taču, pateicoties jaunajai filiālei, iespējas kļuvušas ievērojami plašākas – piemēram, iespējams mācīties no vietējā uzņēmēja, kā uzlabot savu finansiālo situāciju jebkurā vecumā.

“Ir tādi, kas ir radīti, lai strādātu algotu darbu un ir tādi, kas grib kaut ko vairāk. Un šī ir reāla iespēja iegūt kaut ko vairāk šajā dzīvē neatkarīgi no vecuma,” stāsta uzņēmējs, senioru skolas vieslektors Uldis Zaumanis.

Katru mēnesi skolā notiek kāda lekcija, savukārt katru nedēļu vingrošana. Taču pats galvenais jau esot vieta, kur satikt savus vienaudžus un pavadīt laiku kopā.

Jēkabpils novada iedzīvotāja Zenta Milakne: “Pirmkārt, tagad vingrošana un nūjošana ir pašam priekš sevis, veselība, kustība. Nu, un cilvēkos uzzini taču kaut ko jaunu. Ir, ko pēc tam pārdomāt vienam pašam.”

Vidusdaugavas Senioru universitātes filiāles “Viesīte” vadītāja Aija Rancova: “Daudzi jūtas ļoti vientuļi un šeit viņiem tomēr ir jāatnāk, jāsapošas, jāsatiekas ar citiem, notiek visādas sarunas. Nu, tā ir tāda vienotība, un ir, kur atnākt.”

Vidusdaugavas NVO centra valdes priekšsēdētāja Agita Pleiko stāsta, ka senioru skolas kļūst arvien aktuālākas, jo senioru Latvijā esot arvien vairāk. Tāpēc arī šobrīd notiek dažādu likumu un normatīvo aktu pārskatīšana, kur tiek ņemts vērā fakts, ka Latvijas sabiedrība noveco. Pa šo laiku gan daudz kas arī paveikts. Parakstīti divi memorandi, kas paredz arī senioru skolām iespēju pieteikties grantu projektam, kur varētu saņemt finansiālu atbalstu. Tāpat regulāri tiek meklēti veidi, kā vēl attīstīt mūžizglītību. Nupat veikts nozīmīgs solis Nodarbinātības valsts aģentūrā.

Vidusdaugavas NVO centra valdes priekšsēdētāja, Latvijas Trešās paaudzes universitāšu asociācijas valdes priekšsēdētāja Agita Pleiko: “Šobrīd, lai seniors reģistrētos kā darba meklētājs, ir ievērojami atvieglota šī procedūra, un seniori var pieteikties uz diezgan lielu daļu, tā sauktajām, mazajām pārkvalificēšanās programmām. Tas arī ir tikai tikko izmainīts, un tā ir vēl viena iespēja, kā seniori var turpināties mūžizglītoties.”

Savukārt Viesītes senioru skolas dalībniece Eleonora Maisaka, kas pieredzi guvusi arī citos Latvijas novados un ārzemēs, uzsver, ka būtu nepieciešams atbilstošs valsts regulējums, lai skolu sistēma varētu attīstīties pilnvērtīgi.

Jēkabpils novada iedzīvotāja Eleonora Maisaka: “Piemēram, tie paši bijušie pedagogi, viņi var pāriet uz citu virzienu, vienkārši pamācīties klāt kaut ko kursu veidā. Bet tie ir tikai sertifikāti, tiem nav diploma spēka, bet, ja tā mūžizglītība būtu ar tādu valsts nozīmi, tad es domāju, cilvēki vairāk to novērtētu. Tad, kā saka, tā sudraba ekonomika varētu darboties.”

Tāpat viņa uzskata, ka būtu nepieciešams attīstīt mentoringu, piemēram, kur savas zināšanas jaunajiem nodotu pieredzējušie uzņēmēji vai speciālisti.