Tiesībsargs: izglītībai jābūt pieejamai tuvāk mājām

Pašvaldības pienākums ir nodrošināt, lai ikviens bērns – arī bērni ar garīgās veselības traucējumiem, var mācīties savas pilsētas vai novada izglītības iestādē, kura īsteno speciālās izglītības programmu vai vispārējās izglītības programmu ar atbalsta pasākumiem. Tomēr šāda iespēja nav rasta vairākiem  Rēzeknes novada sociālo pakalpojumu centra “Vecružina” bērniem ar dažādiem traucējumiem, kuri spiesti doties uz vairākus desmitus kilometrus tālo Daugavpils Stropu pamatskolu un palikt tur internātā, norāda Tiesībsarga birojā. Pašvaldībā atzīst, ka runa ir par trim bērniem, un risinājumi jau ir rasti.

Foto: Vidzemes televīzija

Daudzfunkcionālais sociālo pakalpojumu centrs “Vecružina” bērniem ar funkcionāliem traucējumiem vecumā no 2 līdz 18 gadiem nodrošina pasākumu kopumu, kas vērsts uz bērnu ar funkcionāliem traucējumiem sociālās funkcionēšanas spēju uzlabošanu, lai nodrošinātu viņu iekļaušanos sabiedrībā. Tomēr izglītība šiem bērniem tiek nodrošināta ārpus sociālā centra un tai būtu jābūt pieejamai pēc iespējas tuvāk viņu dzīvesvietai, sevišķi bērniem, kuri ir palikuši bez vecāku apgādības, uzsver Tiesībsarga birojā.

“Konkrētā izglītības programma, kas ir vajadzīga šiem trim bērniem, ir tāda speciālās izglītības programma, kuru var īstenot arī ar atbalsta pasākumiem. Nav obligāti jābūt licencētai šai programmai, bet bērns var mācīties iekļaujoši vispārizglītojošajā programmā ar atbalsta pasākumiem,” norāda Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere.

Lai nodrošinātu atbalsta pasākumus, skolai papildus jāpiesaista darbam ar šiem bērniem pedagoga palīgs un bērnam ir jābūt pieejamam psihologam, kas jau tāpat tiek nodrošināts vispārizglītojošajās izglītības iestādēs.

“Kas ir tāds vissliktākais šajā situācijā, ka bērni paliek internātā,” uzsver Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere. “Un, ja bērns ir zaudējis savu ģimeni, tad bērnunams aizvieto vecākus, bērnunama vadītājs, bērnunama darbinieki, un bērns tiek otrreiz škirts no mājām, ja tā var uzskatīt, ja šo bērnu namu sauc par mājām, bet nu tas ir jāsauc par mājām, jo bērns tur dzīvo, tā ir viņa dzīvesvieta, viņš atkal tiek šķirts, aizvests uz citu pašvaldību, kur viņš dzīvo visu nedēļu.” 

Foto: Vidzemes televīzija

Rēzeknes novada pašvaldība informē, ka tās teritorijā esošajās skolās speciālās izglītības programmu izglītojamiem ar garīgās veselības traucējumiem vairs nenodrošina, galvenokārt finansiālu iemeslu dēļ, taču, pēc Tiesībsarga vēstules saņemšanas, jau esot atrasts risinājums divu bērnu sociālo pakalpojumu centra tālākai izglītošanai tuvāk dzīvesvietai, bet viens paliks mācīties Daugavpilī. 

Guntars Skudra, Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs (JV/Par/”Latgales partija”/JKP): “Viesturiski mes sliedzom itū priogrammu ar gareiguos veseleibys trauciejumim 2024. godā ar 1. septembri, kas beja tī pat Vacružinā, kai Rozentovys pamatškolys filiāle. Vīnam bārnam šūbreid vaļsts komiseja jau maija mienesī ir mainiejusi programmu, i jis attīceigi apmeklies Rozentovys pamatškolu, kas ir speciāluo pamatškola, ar speciālom programmom. Par vīnu bārnu, kam ir dzirdis trauciejumi, tī mes navarom nūdrūšynuot ni Riezeknī, ni Riezeknis piļsātā, ni nūvodā, nivīnā nu myusu školom, deļ tuo, ka myusim nav taidys surdoprogrammys, i atviert taidu surdoprogrammu ar vysu materialtehniskū bāzi deļ vīna bārna ar vysu atbolsta personālu – tys ir naīspiejami, i arī turpmuok itys bārns apmeklies Strūpu pamatškolu. Bet ūtrais bārns, kuram ir gareiga rakstura trauciejumi, jis byus kai īkļaujūšajā izgleiteibā pi myusim kaidā nu Riezeknis nūvoda školom, īspiejams, ka tei byus tei poša Tiskādu pamatškola.” (Tulk. – “Vēsturiski mēs slēdzām šo programmu ar garīgās veselības traucējumiem 2024. gadā ar 1. septembri, kas bija turpat Vecružinā kā Rozentovas pamatskolas filiāle. Vienam bērnam šobrīd valsts komisija jau maija mēnesī ir mainījusi programmu un viņš attiecīgi apmeklēs Rozentovas pamatskolu, kas ir speciālā pamatskola, ar speciālām programmām. Par vienu bērnu, kam ir dzirdes traucējumi, to mēs nevaram nodrošināt ne Rēzeknes pilsētā, ne novadā, nevienā no mūsu skolām, jo mums nav tādas surdoprogrammas. Atvērt šādu surdoprogrammu ar visu materiāltehnisko bāzi viena bērna dēļ ar visu atbalsta personālu – tas ir neiespējami. Arī turpmāk bērns apmeklēs Daugavpils Stropu pamatskolu. Bet otrs bērns, kuram ir garīga rakstura traucējumi, viņš būs iekļaujošajā izglītībā kādā no Rēzeknes novada skolām, iespējams, ka tā būs tā pati Tiskādu pamatskola.” 

Jautāts, kādēļ šāda situācija vispār ir radusies, novada domes priekšsēdētājs norāda, ka tas esot bijis komunikācijas trūkums starp atbildīgajām iestādēm. Savukārt bērns, kurš turpinās mācīties Daugavpils Stropu pamatskolā, šogad šo izglītības iestādi apmeklēs jau astoto gadu, tādēļ gan no izglītības iestādes atbilstības viedokļa, gan emocionālās piesaistes viedokļa konkrētajā gadījumā šis esot labākais risinājums.