Vai izglītības iestādes ir gatavas ārkārtas situācijām?

Vakar Latvijā jau kārtējo reizi tika saņemts brīdinājums par iespējamu apdraudējumu gaisa telpā. Šoreiz tas skāra vairākus novadus. Turklāt tieši vakar daudzi skolēni kārtoja valsts eksāmenus. Publiskajā telpā izskanēja, ka vairākās izglītības iestādēs bērni tika evakuēti uz patvertnēm, bet citviet skolēniem vienkārši aizliedza pamest skolas telpas. Tas raisa jautājumu – cik gatavas šādām situācijām patiesībā ir Latvijas izglītības iestādes? 

Šūnapraides paziņojums par iespējamu apdraudējumu gaisa telpā vakar vairākos novados tika izplatīts dienas vidū, kas ierasti ir darba laiks. Tas nozīmē, ka daudzi atrodas savās darba vietās vai vienkārši ārpus mājas. To vidū bija arī vecāki, kuriem radās jautājums, kā būtu vispareizāk rīkoties šādās situācijās. 

Mamma Kate stāsta: “Bišķiņ tāda panika ieslēdzās, jo nekādas informācijas īsti nav. Bērnus no skolas ārā nelaiž. Mazie atkal bērnudārzā tieši guļ pusdienas laikā un nekādas ziņas nav. Nu, nesaproti, vai tagad rakstīt audzinātājām, jo visi vecāki droši vien tādā neziņā. Gaidīju ziņu kaut kādas 10 minūtes. Nesapratu. Bērnus no skolas ārā nelaida, visi bija tur salikti koridorā un drošajā patvertnē.”

Vairākās skolās tika atceltas mācības un pārtraukta arī valsts latviešu valodas eksāmena kārtošana. Izglītības un zinātnes ministrijā norāda, ka ir izstrādāti un skolām pieejami rīcības algoritmi gadījumiem, kad tiek saņemti šūnapraides paziņojumi. Taču ministrijā arī uzver, lēmumus par konkrētu iestāžu darbu pieņem vietvaras, visbiežāk izglītības pārvaldes. 

Dace Melbārde, izglītības un zinātnes ministre (JV): “Tas, ko mēs redzam – šie algoritmi nostrādā, bet vienalga rodas ļoti daudz papildu jautājumu. Tāpat ir ļoti daudz dažādu nianšu, kuras mēs nevaram no Izglītības un zinātnes ministrijas katrā skolā pateikt priekšā. Un šeit ir arī jāpaļaujas uz izglītības iestāžu vadību, kas vislabāk redz un saprot, kā tad vienā vai otrā situācijā jārīkojas, kas ir, piemēram, tā drošā telpa.”

Rītdien ministrijā notiks vebinārs ar izglītības iestāžu vadītājiem un atbildīgajiem dienestiem, lai pārrunātu neskaidros jautājumus. Arī Ludzas novada Izglītības pārvaldē uzsver, ka šādu jautājumu joprojām ir daudz, jo vakardienas situācija izgaismoja vairākus aspektus, pie kuriem vēl nepieciešams strādāt. 

Gunta Stolere, Ludzas novada Izglītības pārvaldes vadītāja: “Ja šis gadījums tiek izziņots, kad bērni, piemēram, atrodas ārpus izglītības iestādes vai ceļā uz mājām, vai kādā ārpusstundu pasākumā, arī šajos gadījumos jāzina uzreiz, kā rīkoties.”

Pārvaldē atzīst, ka satraukums valdīja ne tikai bērnu un vecāku, bet arī izglītības darbinieku vidū. Tāpēc, lai gan šāda situācija piedzīvota pirmo reizi, ir būtiski to izvērtēt un mācīties no iegūtās pieredzes. 

Jānorāda, ka pēc šodienas paziņojumu izsūtīšanas arī Lietuva saskārusies ar līdzīgu situāciju un arī saredz nepieciešamību veikt uzlabojumus izglītības nozarē.