Valdība neplāno nodalīt veselības mācību kā atsevišķu mācību priekšmetu skolās, bet tā vietā paredzēts uzlabot esošo pieeju, izriet no Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotā Ministru kabineta vēstules projekta Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijai.
Saeimas apakškomisijas ieskatā, informācija par sabiedrības reproduktīvo veselību kopumā liek apšaubīt skolēnu iegūto zināšanu kvalitāti un spējas šīs iegūtās zināšanas pielietot reālajā dzīvē.
Deputāti aicināja Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču un Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) skolu mācību programmās nekavējoties atjaunot veselības mācību kā atsevišķu priekšmetu.
Valdība “pilnībā atbalsta” nepieciešamību veikt mērķtiecīgus pasākumus sabiedrības veselības uzlabošanai, teikts vēstules projektā. Tā nodrošina pasākumu kopumu atbilstoši politikas plānošanas dokumentos noteiktajam.
Vienlaikus izglītības satura reformu īstenošana prasa atbildīgu pieejamās informācijas izvērtēšanu un analīzi, kā arī plānoto izmaiņu veikšanai nepieciešamos resursus, norāda valdība.
Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) pagājušajā rudenī īstenoja veselībpratības monitoringa darbu vispārizglītojošo izglītības iestāžu 10.klašu un profesionālās izglītības iestāžu pirmā kursa audzēkņiem. Tā rezultāti pamatā atspoguļo pamatizglītību pabeigušo skolēnu zināšanas sešos veselības izglītības starppriekšmetu satura blokos atbilstoši vispārējās pamatizglītības standartam.
Monitoringa darbā iegūtais kopējais vidējais vērtējums bija 74,6%. Vidusskolēni labākas zināšanas uzrādījuši jautājumos par garīgo veselību, bet sliktākas – par rīcību ekstremālās situācijās, traumatismu, pirmās palīdzības sniegšanu.