Bārtai ir bagāts kultūras mantojuma pūrs, tāpēc 2023. gadā Bārtas kultūrtelpa iekļauta Latvijas Nacionālā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Šovasar bārtenieces apceļo Kurzemi, lai ar krāšņajiem tautas tērpiem, rokdarbiem un kulināro mantojumu iepazīstinātu arī citus. Pirmā pieturvieta šajā ceļojumā bija Tukuma novada Zemītes pagasts.
Bārta ir neliels pagasts Dienvidkurzemes novadā. Pašas bārtinieces gan sakās esam no Lejaskurzemes un kā allaž lepojas ar savu kultūras mantojumu – krāšņajiem tautas tērpiem, savdabīgiem, daudzbalsīgiem dziedājumiem, rokdarbiem, kulināro mantojumu un daudz ko citu.
Bārtas kultūras pasākumu organizatore, etnogrāfiskā ansambļa vadītāja Gunta Klievēna stāsta: “Bārtas nemateriālais kultūras mantojums ir ļoti bagāts, bet tāpat kā visā Latvijā, arī Bārtā paliek aizvien mazāk ļaužu. Lai to kultūrvēsturisko mantojumu saglabātu, nodotu tālāk un lai tas paliktu nākamajām paaudzēm, mēs sapratām, ka šis ir tas brīdis – vai nu tagad, vai nekad.”
Lai Bārta nepaliktu tikai punktiņš Latvijas kartē, bārtinieces rakstījušas pieteikumu Latvijas Nacionālā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam, un 2023.gada rudenī Bārtas kultūrtelpa tajā iekļauta. Tagad bārtenieces iesaistījušās Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā un apceļo Kurzemes kultūrvietas Tukuma, Saldus, Talsu un Kuldīgas novados. Pirmā ceļojuma pietura Zemīte, kurā lepnās kurzemnieces izrādīja savus tērpus un iepazīstināja ar dziesmu pūru.
Bārtas kultūras pasākumu organizatore, etnogrāfiskā ansambļa vadītāja Gunta Klievēna: “Pirms simts gadiem vienā “Atpūta” numurā bijis ierakstīts, ka gudri cilvēki esot teikuši, ka Nīcas, kas ir turpat blakus Bārtai, tautas tērps ir viskrāšņākais. Tas ir krāšņs – sarkans, tā baltā villaine un zīļu vainags, bet Bārtas tautas tērps esot aristokrātiskākais, jo mums ir tas sarkanais, melnais, baltais viss kopā. Tas izskatās aristokrātiski un ar to mēs esam lepni.”
Apceļojot Kurzemi, bārtenieces iepazīstina arī ar Bārtas raksturīgajiem rakstiem, un kulināro mantojumu. Šoreiz tiek gatavotas tradicionālās spiras no rudzu miltiem, ko par labu esam atzīst arī zemītnieces.
Rita Diduha stāsta, ka par šādu ēdienu dzird pirmoreiz: “Bija pārsteigums, kad saimniece no groziņa piedāvāja. Sakost nevar, ir jāsūkā visu laiku, un tiešām tāds pikants. – Mēģināsiet pašas taisīt? – Mēģināsim, jo šitādu brīnumu redzu pirmoreiz.”
Uz Zemīti atvestas ne vien dziesmas un tradicionālās spiras, bet arī etnogrāfiskā ansambļa fotoizstāde un krāšņie rokdarbi, kas ātri vien atrod savu vietu nelielajā Zemītes bibliotēkā.
Bārtas Tautas lietišķās mākslas studijas “Kamolītis” vadītāja Indra Bunka Bārtu raksturo šādi: “Bārtu raksturo varbūt lielie raksti, košie toņi cimdos. Šajā brīdī mums te nav košie toņi cimdos, bet ir darba cimdi vairāk atvesti, jo visi košie, kas ir kāzu cimdi, tādi pūra cimdi ir izstādītē Bārtas muzejā, bet te vairāk ir darba cimdi.”
Priecēt zemītniekus atvestas arī Bārtai raksturīgās dreļļu segas. Kā smej studijas vadītāja, dažkārt gan nākoties pastrīdēties ar tuvākajiem kaimiņiem Nīcu un Rucavu, kam tad īsti skaistie raksti pieder: “Viņas ir tik tuvu un saplūst, ka viņas pat cīnās – tas ir Bārtas raksts, nē, tas ir Nīcas raksts. To robežšķirtni ir ļoti, ļoti grūti novilkt.”
Foto un rokdarbu izstāde Zemītes bibliotēkā būs apskatāma līdz 19. jūlijam, bet nākamais bārtenieču ceļojuma pieturas punkts būs Kalnu kultūras nams Saldus novada Nīgrandes pagastā.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |