Jau tradicionāli ik gadu saulgriežu laikā Latvijas senioru kori pulcējas uz varenu kopā sanākšanu, lai satiktos, dziedātu un vienkārši smeltos enerģiju viens no otra. Šogad ar zīmīgu nosaukumu “No Gaiziņa Latviju redzot”, koncerts izskanēja Madonas brīvdabas estrādē.
“Es dziedu vairākos kolektīvos un man tas ļoti patīk,” ar mirdzošam acīm atzīst senioru kora “Noktirne” dalībniece Sandra no Mārupes. Kad jautāju, ko dod dziesma latvietim, viņa nevilcinoties atbild: “Spēku, relaksāciju, jautru noskaņojumu, vienvārdsakot – visu. Un šādi pasākumi senioriem – vēl jo vairāk visu!”
Arī Aivars, koncerta dalībnieks no Valkas, kora “Dziesmu rota” dziedātājs, uzsver, ka šādas kopā sanākšanas un sadziedāšanās ir svarīgākas pat par Dziesmusvētkiem. “Tās dod prieku, dzīvesprieku, veselību arī,” atzīst Aivars.
Kad jautāju ar dziesmu ikdienā tik saistītajam diriģentam Arvīdam Platperam, kādas ir viņa domas par šādiem, ikgadējiem kordziedāšanas svētkiem senioriem, viņš atbild: “Ja cilvēks no mazotnes, no pirmajiem dzīves sapratnes mirkļiem sastapies ar mūziku un ja viņa vecāki, vecvecāki, senči ir devuši to kolosālo sajūtu, ka viņš māk dziedāt, tad mēs tagad redzam to rezultātu – gadi nedara neko!”
Un diriģenta teikto tūdaļ pat apstiprina mundri, dzīvespriecīgi vīri, kuri uz aicinājumu intervijai atsaucas, nākdami dejas solī.
“Mēs taču visi esam latvieši, latvieši ir dziedātājtauta. Es neko jaunu jums nepateikšu. To latvietības sajūtu var sajust, klausoties šīs dziesmas, izpildot tās,” atzīst Vilnis, senioru kora “Skrunda” dziedātājs.
“Cilvēks ir tik jauns, cik jauns viņš jūtas. Arī tajos vecajos ir iekšā dzirksts, tiem vecajiem acis mirdz un viņi ar prieku nāk un izbauda to, ka viņi ir šeit,” priecājas Vilnis. Un viņa kora kolēģis Zigis piebilst: “Nu, tur ir dvēsele iekšā, nav ko pat teikt. Pat asara izbira brīžos.”
Latvijas senioru koru kustība ir viena no aktīvākajām Latvijā, kas savus svētkus regulāri svin jau kopš 1963. gada. Kā atzīst Lauris Goss, Latvijas Nacionālā kultūras centra koru eksperts, šie svētki ir svarīgi tieši ar iespēju sanākt kopā.
“Protams, katrs viņi dzied savā korī, savos mēģinājumos ikdienā, koncertos, bet ir tik svarīgi sezonā tāda lielāka pulcēšanās visiem kopā, sajust šo dziesmu, dziesmas mīlestību, iegūt enerģiju turpmākajām dzīves gaitām. Repertuārs arī šogad ļoti dažāds – gan Jāņu dziesmas, gan latviešu tautas dziesmas. Senioru koriem ir savs repertuārs un viņu iemīļotie komponisti, un faktiski to viņi visu šodien arī izdzied,”ar prieku stāsta Goss.
Dziedātāju simtu vidū pamanu Krustpils jauktā kora “Atvasara” dalībniekus. Jautrus, smaidīgus, atsaucīgus un parunāties gribošus. Un katram no viņiem savs redzējums uz dziesmu, svētkiem, varēšanu un darīšanu.
Savukārt Guntis, arī Krustpils jauktā kora “Atvasara” dziedātājs, piebilst: “Tas ir dzīvesveids, ar to ir viss izteikts.”
Viņu vidū esošās dāmas teju vai staro: “Kāpēc dziedu? Tas pagarina jaunību, mēs taču visi gribam būt jauni,” smaida Emīlija, savukārt Ritma piebilst: “Katrs kora mēģinājums mums ir kā svētki, katra mūsu tikšanās – mūsu antidepresants, mūsu veselība, mūsu prieks.”
Arī apmeklētāji koncerta laikā aktīvi dzied līdzi, no sirds aplaudē un bauda mirkli Dziesmu svētku sajūtas.
Starp apmeklētājiem pamanu cesvainieti Anitu Markovu, kura burtiski staro: “Emocionāli, skaisti, piesātināti! Redzēt to enerģiju manos vienaudžos un vēl labākos gados, ļaudis ar nūjiņām, visi tādi stalti, tautas tērpos. Brīnišķīgi.”
Lielos dziedāšanas svētkus Madonā šoreiz uzticēts vadīt aktierim, mūziķim Varim Vētram. “Tās meitenes dzied tā kā jaunas meitenes!” sajūsmu pauž koncerta vadītājs, kurš šīs stundas ir vistiešākajā kontaktā ar dziedātājiem.
“Visi cilvēki noveco, bet tajā dziesmu garā ir iekšā tāda rotaļa, kad cilvēks ar sevi, savu ķermeni, savu apziņu padara visu tādu brīnišķīgāku,” secina Varis Vētra. Un tiesa, senioru acīs dzīvesprieks bija jaušams gan koncerta gaitā, gan zaļumballē pēc tā. Arī gatavība atkal tikties nākamgad, ja būs kā plānots – Saldū.