Folkloras gada balva “Austras koks” daugavpiliešiem

Ik gadu folkloras nozares dalībniekiem, kuri ieguldījuši lielu darbu tradicionālās kultūras veidošanā, saglabāšanā, pētīšanā un popularizēšanā, pasniedz folkloras balvu “Austras koks”. Tas ir Latvijas Folkloras biedrības izveidots apbalvojums, ko ik gadu pasniedz trīs nominācijās: mūža ieguldījums; latviskās dzīvesziņas kopšana un daudzināšana, un aktivitātes folkloras jomā. Un tieši par aktivitāti pērnajā gadā balvu šogad ieguvusi Daugavpils Tradīciju māja un folkloras kopa “Svātra”.

Folkloras kopa “Svātra” savu dziedāšanas un dejošanas prieku dāvā saviem klausītājiem un skatītājiem kopš 1994. gada. Tās dziesmās un dejās skan nojauta par senču dzīvi un tradīcijām, ko tālākai pasaulei palīdz nest vairāk nekā 30 dziedātāju un dejotāju.

““Svātra” – tei ir nūjauta un nūjausma, un kuodu laiku atpakaļ es sacieju, ka tei ir myusu nūjauta un nūjausma par senču tradīcejom un par senču dzeivi, un ka “Svātra” ir tei vīta, kur mes varātu tai kai giut tū gudrū padūmu, kai piec īspiejis nūdzeivuot ciļvieceiguoku myužu un tod ar laiku tu saprūti, ka nūjausma i nūjauta ir ļūti labi, bet tūmār zynuošonys ir vāļ svareiguok.” (Tulk. – “Svātra” – tā ir nojauta un nojausma, un kādu laiku atpakaļ es teicu, ka tā ir mūsu nojauta un nojausma par senču tradīcijām un par senču dzīvi, ka “Svātra” ir tā vieta, kur mēs varētu tā gūt to gudro padomu, kā pēc iespējas nodzīvot cilvēcīgāku mūžu, un tad ar laiku tu saproti, ka nojausma un nojauta ir ļoti labi, bet tomēr zināšanas ir vēl svarīgāk.) stāsta folkloras dziesmu un deju kopas “Svātra” vadītāja Sarmīte Teivāne.

Gan “Svātra”, gan Tradīciju nams, kas Daugavpils Vienības namā darbību uzsācis jau 2020. gadā ar mērķi popularizēt tradicionālās kultūras vērtības, nododot tās nākamajām paaudzēm, Daugavpilī veic plašu izglītojošo darbu, gan teorijā, gan praksē iedzīvinot latvisko dzīvesziņu.

“Saglabāt latvisko tradīciju – nu, šogad, tas ir, šobrīd tas ir, man liekas, vēl svarīgāk, sevišķi šajā pasaules ritējumā, kad viss ir globāls un sajaucies kopā, tad tādu uzturēt to latvisko ir ļoti svarīgi,” uzskata Kaspars Čāmāns, kur ir folkloras kopas “Svātra” dalībnieks jau 15 gadus.

Baiba Pankjāne, Tradīciju mājas vadītāja, folkloras kopas “Svātra” dalībniece jau 9 gadus: “Pirmkārt jau, tā latviskā kultūra, tradīciju izzināšana un mēs tik daudz ko uzzinām caur Sarmītes prizmu un viņas zināšanām. Vienības namā “Svātra” bija vēl pirms Tradīciju nama, nu, neteiksim, ka vienīgā, bet pamatīgākā latviskuma uzturētāja tieši nevis caur latviešu valodu, bet caur latviešu tradīcijām.”

Balvas “Austras koks” saņemšana gan esot bijis patīkams pārsteigums, jo ne kopas, ne Tradīciju mājas pārstāvji nezinājuši, ka ir bijuši tai pieteikti, jo pēc pašu domām darba apjoma ziņā šis gads esot bijis tikpat ražīgs, kā citi.

“Paļdis tim, kuri izvirzieja myusus šai bolvai, mes arī vaicuojam piec tam šymā pasuyokumā, kas tys beja tys, jī soka, nu jā, ka, attaisūt socialūs teiklus, konkrēti Facebook, un pasaverūtīs “Folk and dance group “Svātra””, ļūti daudz aktivitāšu ir bejs 2024. godā.” (Tulk.- Paldies tiem, kuri mūs izvirzīja šai balvai, mēs arī prasījām pēc tam šajā pasākumā, kas bija tas, viņi saka, ka, atverot sociālos tīklus, konkrēti Facebook, un paskatoties “Folk and dance group “Svātra””, ļoti daudz aktivitāšu ir bijis 2024. gadā.), piebilst folkloras dziesmu un deju kopas “Svātra” vadītāja Sarmīte Teivāne.

“Mēs patiešām strādājām! Mums bija folkloras festivāls, mums bija daudz dažādu pasākumu, un strādāja visi, kā “Svātra”, tā tradīciju māja,” pauž Baiba Pankjāne, Tradīciju mājas vadītāja un folkloras kopas “Svātra” dalībniece

Sarmīte Teivāne vēl piebilst, ka bez tādiem redzamajiem darbiniekiem, folkloras mājā ir vēl daudz amatu meistaru, kas senču tradīcijas nodod tālāk klusiņām un ar darbu, ko visi interesenti ir laipni aicināti apgūt, piedaloties tradīciju tālāk nodošanā.

Jāpiebilst, ka “Austras koka” balvu nominācijā “Mūža ieguldījums” šogad saņēmis Austris Grasis, kurš ir ne vien folkloras zinātājs un teorētiķis, bet arī aktīvs latviešu tradīciju praktizētājs, skolotājs un iedvesmotājs, kā arī Lidija Jansone – viena no Kuldīgas novada personībām, kura savu mūžu veltījusi un arī pašreiz velta suitu tradicionālās kultūras apzināšanai un godā celšanai. Balvu nominācijā “Latviskās dzīvesziņas kopšana un daudzināšana” par gadskārtu svētku, ģimeņu godu un folklorā mantoto zināšanu par dabu un Visumu iedzīvināšanu un daudzināšanu saņēma Aīda Rancāne un folkloras kopa “Grodi”.