Kaldabruņas skolā veido Sēlijas kultūras centru

Bijusī Kaldabruņas skola Jēkabpils novada Rubenes pagastā jau kādu laiku ieguvusi jaunu dzīvi – šogad jau 20. gadu tajā darbojas biedrība “Ūdenszīmes”, kas ēku lēnām pārvērš par Sēlijas kultūras centru. Šeit apskatāms muzejs, notiek dažādi pasākumi, darbojas bibliotēka, kā arī koka un vienīgā stikla apstrādes darbnīca Sēlijā. 

Bijušās Kaldabruņas skolas ēka atrodas Jēkabpils novada Rubenes pagastā, netālu no Lietuvas robežas. Tā celta 1903. gadā ar mērķi nodrošināt izglītību vietējiem bērniem. 

Biedrības “Ūdenszīmes” vadītāja, kopienu sadarbības tīkla “Sēlijas Salas” pārstāve Ieva Jātniece: “Tāda pamatīga, fundamentāla māja, ko Bebrenes grāfs uzbūvēja 25 savas draudzes bērniem, lai viņi varētu mācīties. Šodienas kontekstā par izglītības iestāžu slēgšanu, tas ir kaut kā ļoti sāpīgi. 25 bērni, grāfs polis, katolis un Kaldabruņā luterāņu draudze, viņam tas bija svarīgi.”

Kaldabruņas sākumskolu slēdza 2003. gadā, un kādu laiku ēka stāvēja tukša. Taču šogad jau 20. gadu to nomā viena no aktīvākajām Sēlijas biedrībām – “Ūdenszīmes”, kas ēku veido par Sēlijas kultūras centru un turpina izglītot sabiedrību citādākā veidā. Aizvadītajā gadā šeit aizsākts arī īpašs projekts – Sēlijas Tautas bibliotēka, kurā šobrīd apkopoti jau vairāk nekā 600 izdevumu. Sēlija ir pazīstama ar bagātu literāro mantojumu, un tieši tas bijis viens no galvenajiem iemesliem veidot bibliotēku.

“Lai nebūtu tā, ka mēs runājam, runājam – literātu novads, un īsti tas nav ne pataustāms, ne jūtams sadzīvē. Otrs iemesls ir šie mazie pagasta, individuālo cilvēku izdevumi, kas varbūt netiks digitalizēti nekad, bet ir vērtīgi. Tajos ir ziņas, kas varbūt vēl nav nonākušas līdz lielajiem arhīviem. Nekādā veidā negribas, lai tās pazustu. Un arī tas, ka par Sēliju informācja ir vienkopus, arī tas jau ir kaut kas ļoti nozīmīgs un skaists,” stāsta Ieva Jātniece.

Papildus bibliotēkai ēkā iespējams apmeklēt arī Pļavas muzeju, kas iepazīstina ar Sēlijas novada vēsturiskajām vērtībām. Vienlaikus šī vieta kalpo arī kā satikšanās punkts forumiem, konferencēm un kopienas pasākumiem, un šeit darbojas gan kokapstrādes darbnīca, gan vienīgā stikla apstrādes darbnīca Sēlijā.

Ingrīda Degtjarova, kas darbojas stikla apstrādes darbnīcā, atklāj: “Principā jau nav nekas sarežģīts, te ir herbārijs, te ir stikls. Augus mēs saliekam starp tiem stikliņiem, šaujam krāsnī un cepam.”

Stikla darbnīcā uzsver, ka pēdējos gados šī vieta ir atdzīvojusies, jo tajā nepārtraukti notiek kustība un aktivitātes.

Inese Rimša, kas darbojas stikla apstrādes darbnīcā, stāsta: “Citādi vispār būtu nošķirti no pasaules. Veikala šeit nav, nekā cita nav, skolas arī nav. Vienīgais ir šis, kas ir vecajā skolā centrs. Citur jau nav, kur aiziet vairs.”

Biedrība aktīvi iesaistījusies arī pārrobežu sadarbības projektos, līdz ar to par Kaldabruņas skolu zina arī Lietuvā un Igaunijā.