Limbažu novada Liepupē, Vidzemes piekrastē, notikusi Piejūras Kino ciema atklāšana – kultūras un attīstības iniciatīva, kuras idejas autors ir dokumentālā kino režisors Ivars Zviedris. Pirms trim gadiem viņš pārcēlās no Rīgas uz Liepupi, un kopā ar domubiedriem sāka meklēt formulu Latvijas lauku ciemu atdzīvināšanai. Šonedēļ viņa iecere piedzīvojusi nozīmīgu pavērsienu – ar nedēļu garu festivālu atklāts Piejūras Kino ciems.
Nedēļas laikā notika daudzveidīgas aktivitātes – no jauniešu īsfilmu seansa un kino vakariem līdz medus degustācijai, koncertam pie Mīlestības ozola, dambretes turnīram bērniem un citiem pasākumiem. Noslēdzošais un galvenais notikums bija filmas “Straume” brīvdabas seanss, kas piesaistīja plašu skatītāju loku un simboliski iezīmēja ciema sākumu.
Brīvdabas kino.
“Protams, ka šis ir kulminācijas pasākums,” saka Piejūras Kino ciema veidotājs Ivars Zviedris. “Cepuri nost, noliecu galvu filmu veidotāju priekšā, jo to, ko viņi ir izdarījuši, tas nav tikai uztaisīt filmu. Tas ir dabūt viņu visās platformās, visos kanālos, visās vietās, visos festivālos un tā tālāk. Tas nav viegls darbs. Tas ir ļoti, ļoti smags darbs.”
Piejūras Kino ciema mērķis ir ne tikai rādīt filmas, bet arī veidot ilgtermiņa platformu kino profesionāļiem. Šī ideja, kā atzīst arī filmas “Straume” producents Matīss Kaža, Latvijā ir kas jauns un ļoti nozīmīgs. “Es domāju, ka viņam ļoti interesants projekts ir sācies – šis Piejūras Kino ciems,” saka Kaža. “Visinteresantākais – tas varētu būt tieši kino profesionāļiem, kuriem tā varētu būt rezidenču vieta. Mums kino jomā nekā tāda nav Latvijā, līdz ar to tas ir apsveicami, ka kaut kas tāds top un sākas.”
Īpašs šajā seansā bija arī mirklis, kad apmeklētājiem bija iespēja aplūkot un pat paturēt rokās prestižās balvas, ko filma “Straume” ieguvusi. “Patīkams smagumiņš, ļoti patīkams smagumiņš,” saka viens no apmeklētājiem. “Gribas viņu turēt rokās.” Kāds cits piebilst: “Šis panākums ir ļoti, ļoti pozitīvs un smags – tiešām smaga statuja.” Vēl kāds skatītājs novēl: “Es gribu novēlēt tiešām vēl daudz tādus panākumus ar citām filmām un izturību.”
Trīs prestižas kino balvas.
Pasākumu apmeklēja ne tikai vietējie iedzīvotāji – cilvēki uz Liepupi mēroja ceļu pat ar kājām. Katrīna un Ieva, vasarnieces no Oltūžiem, stāsta: “Mēs tagad Oltūžos dzīvojam divas nedēļas atvaļinājumā. Mēs gājām lielu gabalu ar kājām no ceļa, ar sabiedrisko braucām. Jautājām vietējiem, kur ir kino ciems, vispirms uzgājām vienai nometnei, kur ir danči, domājām, ka tur, bet, nē, tad nonācām šeit.” Uz jautājumu, kāpēc atnākušas, viņas atbild: “Es domāju, ka tas ir liels notikums, tiešām. Ko cilvēks principā šeit var paveikt, nekurienē. Es atvainojos vietējiem. Bet nu tomēr, projekts ir tik liels un apjomīgs.”
Savukārt Ārija no Skultes šo pasākumu bija iekļāvusi savas dzimšanas dienas svinību programmā. “Pirmkārt, svinu savu dzimšanas dienu. Otrkārt, atbraucu apskatīties visas iegūtās balvas. Treškārt, atbraucām atbalstīt Ivaru Zviedri un viņa kinofestivālu un vēlreiz draugu lokā noskatīties Straumi.”
Nedēļa Liepupē pierāda – vieta, ko citi sauktu par nomaļu, nākotnē varētu kļūt par kultūras centru. Piejūras Kino ciems dzimis ar ambīciju kļūt par satikšanās vietu gan kino veidotājiem, gan skatītājiem – un par cerību Latvijas laukiem.