Latvijā kazkopība skaitliski ir neliela lopkopības nozare, tomēr pieprasījums pēc kazas piena produktiem saglabājas. Pēdējo trīs gadu laikā kazu skaits valstī sarucis no aptuveni 13 tūkstošiem līdz nepilniem deviņiem tūkstošiem, bet par vienu no būtiskākajiem nozares attīstības šķēršļiem kazkopji sauc stabilu piena pārstrādes iespēju trūkumu.
Vānes pagasta zemnieku saimniecībā “Birznieki” šāds skats ir ikdiena. Jāņa Tiltiņa ganāmpulkā šobrīd ir ap 260 kazu, viens no lielākajiem ganāmpulkiem Latvijā. No šeit iegūtā piena turpat saimniecībā top vairāk nekā desmit dažādu veidu sieri, un viss ceļš no dzīvnieku aprūpes un slaukšanas līdz pārstrādei un gatavās produkcijas realizācijai ir pašu saimnieku rokās.
Jānis Tiltiņš, ZS “Birznieki” saimnieks: “Lielākie izaicinājumi nozarē ir savākt laikus sienu, pārējais viss būtu tā. Produkciju realizējam Rīgā. Ir četri veikali, ir Ragaciemā veikals, Kuldīgā veikals. Sadarbojamies ar vīndariem, aicinām pie sevis saimniecībā ekskursijās un braukājam pa visiem lielākajiem tirdziņiem Latvijā.”
Pircēju kazas piena produktiem netrūkst. Jānis stāsta, ka ziemai siera krājumi saimniecībā pāri nepaliek. Taču aiz pieprasīta produkta ir darbietilpīga nozare, kurā pēdējos gados notiek pretēja tendence. Kamēr interese par kazas piena produktiem saglabājas, pašu kazu Latvijā kļūst aizvien mazāk.
Kristīne Piliena, Latvijas Kazkopības biedrības valdes priekšsēdētāja: “Ja trīs gadus atpakaļ kopējais kazu skaits Latvijā mums bija 13 tūkstoši, tad šogad, uz 1. jūliju, Lauku atbalsta dienesta reģistrā ir 8622 kazas reģistrētas, un visas šīs kazas atrodas ap 1300 novietnēs.”
Latvijas Kazkopības biedrībā norāda, ka viens no galvenajiem nozares izaicinājumiem ir stabilu piena pārstrādes iespēju trūkums. Atsevišķi mēģinājumi kazas pienu iepirkt un pārstrādāt ir bijuši, taču tie bijuši īslaicīgi.
Kristīne Piliena, Latvijas Kazkopības biedrības valdes priekšsēdētāja: “Ir jāatrod, kur nodot pienu, lai cilvēki neizdeg. Protams, ja mums atrastos kāds piena pārstrādes uzņēmums, kas mūs uzrunā, tad varētu vēl vienreiz mēģināt. Un es vienmēr saku, ka arī, ja jauna pienotava atnāktu un mūs uzrunātu, tad ir jārēķinās, ka maksimāli 10–15% ir vietējais tirgus, ko mēs šeit varētu pārdot, un viss pārējais ir jānodod eksportā.”
Arī biedrībā “Siera klubs” norāda – interese par kazas piena pārstrādi Latvijā ir bijusi, taču lielākas ražošanas attīstību līdz šim kavējis nepietiekams piena apjoms.
Vanda Davidanova, biedrības “Siera klubs” valdes priekšsēdētāja: “Viss apstājas pie tā, ka pietrūkst piena, jo cik tad tā kaziņa dienā izdod – divus litrus? Salīdzinot ar govi, tad govs izdod daudz vairāk. Interese ir bijusi arī itāļiem, ka viņi varētu investēt rūpnīcas celtniecībā, tieši kazas piena pārstrādes rūpnīcā, bet arī viss ir apstājies, jo mums tā piena pietrūkst. Tā ir galvenā problēma.”
Tikmēr nozarē kā pozitīvu soli vērtē izmaiņas normatīvajā regulējumā, kazkopībai pakāpeniski nostiprinoties kā patstāvīgai lopkopības nozarei. Tas saimniecībām paver plašākas iespējas pretendēt uz Eiropas Savienības projektu finansējumu un ieguldīt nozares attīstībā.
Jānis Tiltiņš, ZS “Birznieki” saimnieks: “Mēs uz Eiropas projektiem gan tehniku esam nopirkuši, gan gaļas cehu uzbūvējuši. Vai tas palīdz saimniecībai kopumā? Jā, jo tev vismaz ir ar ko strādāt. Ļoti iespējams, arī kautuvi būvēšu uz kādu Eiropas projektu.”
Lai gan aitas un kazas kopā veido vien 1,8% no Latvijas kopējās ganāmpulku struktūras, kazkopji ir pārliecināti, nozarei Latvijā ir vieta un potenciāls attīstībai.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |