Aizvadītajās parlamenta vēlēšanās Vidzemē bija viena no augstākajām vēlētāju aktivitātēm valstī — pie urnām devās vairāk nekā 66% balstiesīgo. Īpaši aktīvi savu pilsoņa pienākumu pildīja Valmieras un tās apkārtnes iedzīvotāji. Valmiera viennozīmīgi ir Vidzemes ekonomiskais un rūpniecības dzinējspēks. Šeit koncentrējas vairāki lieli un eksportējoši apstrādes uzņēmumi. Ne bez iemesla 2023. gadā tieši Valmierā tika sasniegts otrs augstākais iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju Latvijā, vien nedaudz iepaliekot no galvaspilsētas Rīgas.
Viens no nozīmīgākajiem darba devējiem reģionā ir akciju sabiedrība Valmieras stikla šķiedra. Uzņēmumā uzsver, ka atbalsts uzņēmējiem, investīciju piesaiste un birokrātijas mazināšana atrodas gandrīz visu politisko spēku programmās, tomēr reāli darbi no Rīgas puses bieži tā arī neseko.
AS “Valmieras stikla šķiedra” valdes loceklis Ģirts Vēveris saka: “Pietrūkst palīdzība un rezultāts, un sapratne… Lielais, kas skar mūs kā lielu energoietilpīgu uzņēmumu, ir enerģijas politika, enerģijas atbalsts, konkurētspēja un darbaspēks. Mēs cīnāmies par to šodien, lai Latvijā kaut kādā veidā energoietilpīgiem uzņēmumiem arī nāktu valdība pretī, lai mēs spētu noturēties ar to savu konkurētspēju kopīgā pasaules, nevis Eiropas tirgū, pasaules.”
Līdztekus augstajām enerģētikas izmaksām reģiona ražotājus smagi skar akūts darbaspēka trūkums. Kamēr atsevišķas partijas valsts līmenī un priekšvēlēšanu debatēs skaļi iestājas pret imigrāciju un stingrāku iebraukšanas kontroli, ražošanas cehos realitāte ir nepielūdzama — bez trešo valstu pilsoņiem ražotnes darbību un konkurētspēju noturēt jau šobrīd nav iespējams. Turpina Ģirts Vēveris: “Bez trešo pušu, trešo valstu cilvēkiem mēs šeit nevaram. Bet izcelt lozungu, ka mēs spēsim nodrošināt ražošanu šeit, Valmierā, tikai un vienīgi ar vietējo darbaspēku — nu, tad lai man nāk kāds to parāda, kā to izdarīt. Uzklausīšu.”
Vidzemes Augstskolas pētniece un lektore Anna Broka vērtē, ka pie varas esošās valdošās partijas pēdējos gados ir zaudējušas ciešu saikni ar reģionu vēlētājiem. Tas skaidrojams ar to, ka parlamentam un valdībai nācies risināt virkni globālu krīžu, kā dēļ reģionālā attīstība atstāta novārtā: “Pagājušais periods bija smags saistībā ar visiem kovidiem, pēckovidiem, enerģijas krīzi, Ukrainas karadarbības sākšanos un tā tālāk. Un šādā procesā, kad tu esi pie varas, ir milzīgs slogs tajā centrālajā… Un es domāju, ka problēma bija tajā, ka centralizētā vara vienkārši nespēja vēl papildus resursus ieguldīt šādā reģionālās varas uzturēšanā.”
Pavisam cita sociāli politiskā aina veidojas turpat netālu esošajā Sedas pilsētā. Pēc oficiālajiem datiem ap 30% Sedas iedzīvotāju ir nepilsoņi, un aizvadītajās Saeimas vēlēšanās aktivitāte šeit bija ievērojami zemāka nekā Valmieras novadā kopumā. Tomēr šī vieta vēsturiski piesaistījusi kreisi un populistiski orientētos politiskos spēkus, kuri vēlēšanu starplaikos un pilsētas svētkos cenšas uzrunāt vietējos. Sedas pilsētas bibliotēkas vadītājs Arsenijs Daniels Cepeļevs uzsver: “Manā skatījumā šajos visos gadījumos strādā šitais te moments, kā viņi filmē, ļoti daudz filmē, runā ar to tautu un viņi arī vairākos gadījumos mēģina uzreiz arī kaut kādā veidā viņu problemātiskās situācijas risināt… Bet šeit ir arī tā starpība: kuri nav tik skaļi un nerunā daudz, bet dara daudz. Kuri ir tādi klusi, bet izdara, bet arī tādi, kuri daudz runā, bet galu galā nekas netiek izdarīts.”
Kaut arī katrs vēlētājs lēmumu pieņem pēc saviem kritērijiem — balstoties uz padarītajiem darbiem, kandidātu personībām vai solījumiem — Valmieras novadā uzrunātie iedzīvotāji un eksperti ir vienprātīgi: piedalīšanās nākamajās Saeimas vēlēšanās ir katra pilsoņa pienākums. Tā ir praktiski vienīgā reālā iespēja ietekmēt valsts kursu un panākt, lai reģionu balsis tiktu sadzirdētas arī galvaspilsētā.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |