Skip to main content
Atlasīt pēc reģiona

Daudzevas stacijas stāsti: atmiņas par vilcieniem, ballēm un cilvēku likteņiem

29. septembris 2026
Sandra Leitāne un Andris Pāns, Vidzemes televīzija speciāli ReTV

Daudzevas dzelzceļa stacijas ēka Aizkraukles novadā
Daudzevas dzelzceļa stacijas ēka Aizkraukles novadā.

Daudzevas stacija Aizkraukles novadā, kas vairāk nekā gadsimtu bija apkārtnes dzīves centrs, vietējiem visos laikos bijusi īpaša un arī atmiņas par to ir īpašas. Pēc vairāku mēnešu darba  biedrība “Zelta gailenes” tās apkopojusi izstādē “Stacijas stāsti.”

 

Vairāk nekā simts gadus Aizkraukles novada Daudzeses pagasta Daudzevas centrā atrodas dzelzceļa stacija. Ilgus gadus tā bijusi arī vieta, kur mazbānītis satikās ar lielo dzelzceļu, kas tolaik Daudzevu  padarīja par nozīmīgu kravu pārkraušanas vietu.

 

Daudzeviete Līvija Morozova vēl šodien atceras tā pēdējo reisu: “1972. gada, šķiet, ka pašās augusta beigās, pēdējais turpat no manas mājas gāja projām. Mans vīrs vēl pavadīja to bānīti – stāvēja augšā uz bānīša, atceros. Bānītis gāja uz Viesīti, uz Sunāksti.”

 

Nu jau vairāk nekā divdesmit piecus gadus pasažieru vilciens šeit nekursē, bet atmiņas par šo laiku joprojām ir dzīvas.

 

Aija Tukiša stāsta, ka neesot bijusi stacijas, bet gan muižas meitene (red. Muiža bija Daudzesē, bet stacija netālu esošajā ciemā Daudzevā), tomēr stacija vienaldzīgu neesot atstājusi nevienu: “Stacija mums vispār bija tāds vilinājums, jo uz dzelzceļa sliedēm bija vagoniņš, kurā rādīja kino, atbrauca no Jelgavas, un tad mēs skrējām skatīties filmas tajā laikā. Bija arī balles Daudzevas stacijā. Pašā stacijā, tas bija mūsu vecāku jaunībā, kad tās balles bija, bet bija mums arī citā vietā, kur mums tāds kā tautas namiņš.”

 

Biedrības ”Zelta gailenes” valdes locekle Ingūna Purakalne: “Man ir tāds vairāk jaunības stāsts – šeit es esmu nākusi uz randiņiem, tur pie stacijas, uz soliņa. Protams, kā jau visi bērni, esmu skaitījusi vagonus kādreiz, arī kapeikas uz sliedēm ir liktas, lai redzētu cik plakanas tās paliek.”

 

Īpašs brīdis visos laikos bijusi vilciena pienākšana, tomēr Daudzevas stacija savā garajā mūžā ir pieredzējusi ne vien balles un randiņus, bet arī sāpīgus stāstus. 1941. gada 14. jūnijā un 1949. gada 25. martā no Daudzevas lopu vagonos izveda 35 ģimenes, par ko vēsta arī stacijas priekšā uzstādītais piemiņas akmens izsūtītajiem.

 

Aktīvākie daudzevieši bažījās, ka atmiņas izzudīs reizē ar cilvēkiem, tāpēc biedrība “Zelta gailenes” nolēma stāstus apkopot un izveidot izstādi. “Ir apkopoti aptuveni divpadsmit cilvēku stāsti. Stāsti ir par dažādām tēmām  – gan par Sibīriju, gan par ikdienu, kas ritējusi ap Daudzevas staciju, kultūras dzīvi, kas vairāk izcelts šajā izstādē. To stāstu ir daudz, vienkārši ir divpadsmit stāstnieki, kuru stāstus es izstādē izdalīju pa tēmām,” stāsta Biedrības ”Zelta gailenes” valdes locekle Ingūna Purakalne.

 

 

Uzsākot šo projektu, pavisam negaidot atradušās arī fotogrāfijas no stacijas pirmsākuma, kurās redzams arī pirmais stacijas priekšnieks Jānis Kļaviņš. To dāvinātājs – Dzintars Dānieks, Daudzevu pirmo reizi ieraudzījis tikai izstādes atklāšanas pasākumā: “Sanāca tā, ka manam audžutēvam pagājušajā gadā nomira māsa. Tīrot dzīvokli, atradām veselu lērumu fotogrāfiju. Skatos, uzrakstīts Daudzeva, kaut kur dzirdēts. Un tad kaut kādas liktenīgas sakritības pēc sanāca, ka, Facebook skrullējot visādus ierakstus, uzdūros uz “Zelta gailenes”, ka tiek meklēta informācija par Daudzevas staciju. Un tad man uzplaiksnīja – Daudzeva taču bija uzrakstīts uz fotogrāfijām!”

 

Izstādes “Stacijas stāsti” atklāšanā, gluži kā kādreiz, spēlēja orķestris, skanēja dziesmas un gaisā virmoja atmiņas. Un, lai gan kultūrkapitāla fonda atbalstītais projekts ar to noslēdzas, stāstu apkopošana digitālajam katalogam joprojām turpināšoties.


MAF logotips ar uzrakstu Mediju atbalsta fonds Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA”
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta.

Saistītās birkas