Latvija svin kino vēsturē nebijušu notikumu – animācijas filma “Straume” ir ieguvusi prestižo Amerikas Kinoakadēmijas balvu “Oskars” un vakar vēlu vakarā filmas komanda atgriezās mājās. Paužot savu lepnumu par latviešu sasniegumiem pasaulē, pie Brīvības pieminekļa pulcējās vairāki simti cilvēku. “Straume” jau ir saņēmusi vairāk nekā 70 dažādus apbalvojumus, taču tieši “Oskars” tiek uzskatīts par visas pasaules prestižāko filmu apbalvojumu. Skandējot aplausus un uzgavilējot, skatītāji sveica “Oskara” laureātus. Sveicieniem pievienojās koris “Kamēr…” un Intars Busulis ar savu grupu.
Filmas režisors Gints Zilbalodis no skatuves īpaši pateicās skatītājiem, kuri filmu noskatījušies vairākas reizes, kā arī visiem, kas palīdzēja tās tapšanā.
Filmas komponists Rihards Zaļupe neslēpa savu saviļņojumu, atceroties balvas pasniegšanas ceremoniju: “Sapņi piepildās, vienkārši pabūt kopā vienā parterī sēdēt kopā ar tādām slavenībām, tīri tā, nevis tāpēc, ka viņas ir slavenības, bet domāju, katram cilvēkam, kurš strādā kino jomā, ir vēlme satikt kaut kādus, manā gadījumā, mūzikas elkus, bet arī, gan komponistus, gan aktierus, gan režisorus. Un tā sajūta, ka tu jebkurā mirklī, kaut kādā pauzē jebkuram vari pieiet klāt un vienkārši parunāties. Un, ka viņi tevi zina, tas ir pats svarīgākais.
Es staigāju ar “Flow” [“Straume”] maiciņu citos pasākumos, un vienkārši visi zina Amerikā profesionālajā jomā šo filmu. Es vienkārši esmu ļoti pateicīgs, ka es dzīvoju Latvijā, ka es nāku no tik ļoti brīnišķīgas un talantīgu cilvēku zemes, ka mēs kaut ko tādu vispār šeit izdarīt. Es nezinu, kas notiks pēc pāris minūtēm šeit, bet nu tas cilvēku atbalsts ir tik brīnišķīgs, ka tas arī liek mums visiem kaut ko šeit darīt, lai gan tie ārējie apstākļi brīžam liekas tādi nesaprotami, kāpēc kaut kas šeit būtu jādara, bet, caur visu šo izejot cauri, nonākot tur, tās sajūtas ir brīnišķīgas.
Un es teikšu atklāti, man laikam tas lielākais satraukums bija, nevis par to, vai mēs dabūsim to Oskaru paši priekš sevis, bet zinot to, cik latvieši visi mums ticēja un juta līdzi, gribējās tieši šo balvu dabūt tieši dēļ latviešiem. No tāda viedokļa, manuprāt, šis ir tāds mums bijis tāds unikāls brauciens kopā ar kaķi un visiem pārējiem šīs filmas personāžiem.”
Filmas producents Matīss Kaža uzsvēra, ka šis ir milzīgs sasniegums mazai valstij: “Es domāju, mēs visi esam ārkārtīgi priecīgi šeit būt un prieks, ka latvieši atbalsta savējos, ne tikai sportā, bet arī mākslā. Bet galvenais atcerēties, ka māksla, tā nav īsti sacensība, ja, ka tā filma būtu tikpat laba, ja tā nebūtu ieguvusi visas šīs balvas. Bet, protams, ir prieks, ka tādā starptautiskā līmenī ir atzinība filmai tieši no Latvijas, no mazas valsts. Jo mazām valstīm ir ārkārtīgi šajā neiedomājamajā konkurencē izsisties. Tā kā tas, kas ir noticis, principā ir tāds bezprecendenta gadījums, animācijas kategorijā jau nu noteikti.”
Vaicāts, vai, jau veidojot filmu, komanda gaidīja tādus panākumus, Kaža atbild noraidoši: “Mēs cerējām, ka mūsu filmu varētu skatīties daudz festivālos un tajos, teiksim tā, mākslas animācijas kino aprindās, kas mazliet atšķiras no Holivudas komercanimācijas, bet mēs nedomājām, ka šī filma izkonkurēs “Inside Out 2” [Prāta spēles 2], Wild robot [Robots savā vaļā] un citas lielās Holivudas filmas.”
Arī pasākuma apmeklētāji dalījās savās emocijās. “Es skatījos tiešraidē un es nebiju gaidījusi, ka, ja nemaldos, otrā kategorijā jau paziņoja, un man tā sitās sirds un es tieši filmēju, es gribēju parādīt citiem to brīdi, bet man ir 3 sekunžu video, jo es biju tik laimīga, ka es uzreiz nospiedu, ļoti forši, ļoti forši, ļoti negaidīti, liels prieks,” stāstīja Sintija, kas bija ieradusies sveikt filmas komandu.
Savukārt Anita atzina, ka aiz satraukuma nespējusi gulēt visu nakti: “Tas bija tik saviļņojoši. Šāds notikums ir vienreiz mūžā! “Straumes” fenomens ir tajā, ka viss tiešām plūst pa straumi.”
Vakara izskaņā neizpalika arī autogrāfu sniegšana un kopīga fotografēšanās ar filmas veidotājiem. Gaisā virmoja svētku sajūta, un šis brīdis noteikti paliks atmiņā gan filmas komandai, gan visiem klātesošajiem.