Tautastērpu stāsti Liepājā – krāšņie Kurzemes brunči

Katra tautastērpa raksts nes savu stāstu – par pagātni, novadu un cilvēkiem, kas tos nēsājuši.  Liepājā atklāta izstāde, kur meistaru rokās senās tradīcijas atdzīvojas jaunā elpā, ļaujot ieraudzīt, cik bagāti un daudzveidīgi ir Kurzemes tautastērpu krāšņākā rota – brunči. Turpina Alise Horste no TV Kurzeme.

Izstādē redzamie Kurzemes brunči tapuši, mūsdienu audējām iedvesmojoties no seniem tautastērpu paraugiem, kas glabājas Liepājas muzeja krājumos un privātkolekcijās. Viena no meistarēm Ilona Volkovska auž jau 40 gadus un šī nodarbe viņai kļuvusi par neatņemamu dzīves sastāvdaļu – tā tapuši gan tautastērpi, gan darbi savam priekam.

Ilona Volkovska, audēja: “Kurzeme ir ļoti krāšņa, koša. Ir dzīvas krāsas, nav vienveidība, lai gan visā Latvijā mums ir krāšņi brunči, katram kaut kas savs. Bet Kurzemē, man šķiet, ka ir viskošākie.”

Lai gan daudzi audumi ir līdzīgi, jo to svītrojumi atkārtojas, katram ir sava īpašā vērtība. Viens no Ilonas darbiem – Nīcas brunči – tapis vairākas nedēļas, tie ir īpaši ar savu krāšņo, spilgti sarkano krāsu.

Krāšņie Kurzemes brunči Liepājas muzeja izstādē.

Ilona Volkovska, audēja: “Šie ir Nīcas brunči. Katrs rakstiņš ir ielasīts, krāsiņas ir ļoti daudz. Tur ir katra krāsiņa atsevišķs diedziņš, atsevišķs darbiņš, kas jāielasa.”

Smaida Rubeze, Tautas lietišķās mākslas studijas “Liepava” vadītāja: “Vai tas ir Priekules brunču svītrojums, vai Pērkones svītrojums vai Kuldīgas vai kas. Protams, ka visvieglāk ir atšķirt rakstainos brunčus, kā, piemēram, Saka, nemaz nerunājot par Nīcu, kas ir zīmīga – vai Rucava. Bet jā, visgrūtāk atšķirt ir svītrainos brunčus, bet tā acs, kas jau ar to strādā – tie prot to atšķirt.”

Arī audēja Ilze Škuberte, kuras vairāki darbi redzami izstādē, ir priecīga, ka var nodot šādu kultūras mantojumu tālāk. 

Ilze Škuberte, audēja: “Tas ir lībiešu tautastērps. Tāds raksts nav nevienā grāmatā, tas ir izvilkts ārā no valsts vēstures muzeja digitālajiem materiāliem, kur sēdēju ar lupu un skaitīju cik tur varētu būt.”

Izstādes kuratore Smaida Rubeze norāda, ka brunči ir ļoti autentiski. Nav vienkārši atdarināt auduma blīvumu un smalkos diegus, tāpēc tas ir īsts izaicinājums. Caur izstādi tiek parādīts, ka senči darinājuši krāšņus tērpus, un līdzīgas vērtības jānovērtē arī mūsdienās.

Smaida Rubeze, Tautas lietišķās mākslas studijas “Liepava” vadītāja: “Iedomājaties, ka ciema sētu un viensētu saimnieki sabrauc uz tirgu, tie ir svētki, kad brauc uz tirgu. Un ka sievas sabrauc ar saviem brunčiem un cepurēm, tu jau pa gabalu varēji pateikt- re, kur nīcenieki sabraukuši, re, kur rucavnieki vai vēl kāds novads. Nu nav visi vienādi, katram kaut kas savs. Es ceru, ka mēs kaut kādā veidā, ar šīm izzinošajām izstādēm sabiedrību izglītojam.”

Izstādē apskatāmi ap 70 brunču audumi no Pērkones, Tadaiķiem, Nīcas, Sakas un dažādiem Kurzemes novadiem.

Liepājā skatāmi ap 70 brunču audumi no dažādiem Kurzemes novadiem, atklājot audēju meistarību un tautastērpu tradīcijas.