Ventspilī atklāj unikālus baroka griestu gleznojumus senā koka ēkā

Ventspilī, gluži tāpat, kā daudzviet Latvijā rūpes sagādā senā koka apbūve, kuras restaurācijai privātpersonām gluži vienkārši nepietiek līdzekļu. Šobrīd vienai no koka ēkām senajā Ventspils vecpilsētā uzsākti remontdarbi. Pēc izpētes, kas kārtu kārtām atsedz vērtības, atklājies, ka senā noliktava saglabājusi unikālus trafaretu gleznojumus uz griestiem, bet, noņemot dēļu apšuvumu, atklāta saglabājusies ļoti sena guļbūve. Eksperti prognozē, ka šī kļūs ne tikai par Ventspils vecpilsētas pērli, bet būs nozīmīgs ieguvums visai Latvijas kultūrvēsturei. 

Senā koka ēka Ventspils vecpilsētā, kurā atklāti vēsturiskie griestu gleznojumi.

Ventspilī nav daudz saglabājušos koka ēku vecpilsētā, padomju gados brūkošo vecpilsētu pilsētas vadība izvēlējās nojaukt, ne restaurēt. Bieži senajās ēkās atradās dzīvokļi bez ērtībām, kuru īrniekiem bija vienalga par ēkas kultūrvēsturisko vērtību. Šobrīd uzsākta senās koka ēkas atjaunošana Ventspilī, un vēsturiskās izpētes rezultātā atrasti pārsteidzoši labi saglabājušies vieni no senākajiem griestu gleznojumiem Latvijā.

Senais baroka griestu dekors.

“Sākotnēji viņa ir noliktavas, kurās ir samērā greznas dzīvojamās telpas otrajā stāvā. Tādas ir rets tips no 18. Gadsimta,” stāsta Ventspils vēsturiskās pilsētvides jautājumu speciāliste Inga Apmane.

Baroks griestu gleznojumos ir saglabājies brīnumaina kartā, jo griesti krāsoti ar krīta krāsu un vēlāk apsisti ar dēļiem. Koka arhitektūras speciālists Pēteris Blūms, kas no drupām palīdzēja izcelt un kvalitatīvi atjaunot Ventspils Livonijas ordeņa pili, ir sajūsmināts par atklājumiem ēkas otrajā stāvā: “Parasti gleznojumi šajā situācijā ir vairākkārt pārkrāsoti, nomazgāti. Apmetums virsū un vēl kaut kas. Bet šeit ir ap 1850. gadu no apakšas visiem griestiem uznagloti dēļi un šie dēļi ir apmesti. Šajā telpā un nākamajā  ir divu tipu motīvi. Bet abās telpās ir lentes ornaments.” 

18. gadsimta griestu gleznojumi un guļbūves detaļas Ventspils vecpilsētas noliktavā.

Vecajos ielu plānos šī māja fiksēta 1798. gadā, lai arī precīzs uzbūvēšanas gads nav zināms. Daļa otrā stāva griestu cietuši ugunsgrēkā, tomēr koka ēkai paveicies – no vairākiem līdzīpašniekiem, kas par koka māju nespēja parūpēties, seno noliktavu pārpirkusi pašvaldība. Pēc izpētes, kas kārtu kārtām atsedz vērtības, atklājas, ka iekštelpas ir pārplānotas, bet gleznojumi saglabājušies. Māja celta kā noliktava, bet 19.gs. tā tika pielāgota dzīvojamai ēkai. Un šādas ēkas saglabāt ir izaicinājums visur Latvijā.

“Un tas ir retums, ka mums ir neskarti tā laika griesti. Pie kam, ir saglabājušies tā laika, sākotnējie apdares veidi, kurus reti var tādā daudzuma ieraudzīt. Es domāju, ka tā ir vienīgā, tik autentiska un patiesa  noliktavas telpa visā Ventspilī. Starp citu, arī Latvijā nav daudz tādu ēku, ārpus Vecrīgas, kur ostas pilsētas noliktavas, kopā ar dzīvojamām telpām ir tik labi saglabājušās,” uzsver arhitekts un koka arhitektūras eksperts Pēteris Blūms.

Ventspils Vecpilsētas graustu izdosies atjaunot ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējumu, un rekonstrukcija plānota līdz nākamā gada augustam. Pēc pārbūves šajā vecajā ēkā tiks izveidotas jaunas telpas birojiem, bet paplašināta loga vitrīna ļaus par griestu gleznojumiem priecāties  katram garāmgājējam.