Vēsturiska atgriešanās: Skulmes glezna atkal Mālpils baznīcā

Mālpils Evaņģēliski Luteriskās draudzes baznīcā atgūta nozagtā altārglezna “Kristus ērkšķu vainagā”, kuru 1930. gadā baznīcai dāvināja tās autors – izcilais latviešu mākslinieks Oto Skulme. Gleznas idejas autors, iespējams, bija tā laika mācītājs Arvīds Reinsons, ar kuru mākslinieku vienoja draudzīgas attiecības. Par modeļa tēlu kalpojis Dailes teātra dibinātājs Eduards Smiļģis.

Pirms 40 gadiem, apmānot tā laika draudzes vadītāju Jāni Grolli, tika nozagta izcilā latviešu mākslinieka Oto Skulmes altārglezna “Kristus ērkšķu vainagā”. Mācītāja mazdēls Raimonds Grollis vēl šodien atceras vectēva stāstīto par šo notikumu.

Raimonds Grollis, mācītāja Jāņa Groļļa mazdēls: “Atnāca zolīda izskata kungi, kas bija no baznīcas pārvaldes un brauc uzskaitīt tās lietas, kas ir baznīcā, nu, ērģeles, glezna vai ko. Un, jā, pēc tam, kad atdeva atslēgas atpakaļ, vectēvs bija atnācis, tad altārgleznas nebija.”

Līdz 2003. gadam par gleznas atrašanās vietu nekas nebija zināms. Līdz kāds cilvēks Oto Skulmes meitai Džemmai piedāvāja gleznu atpirkt. Pārdevējs apgalvoja, ka to nejauši atradis savas mājas skapī Jēkabpilī. Skulme piedāvājumam piekrita, un kādu laiku tā glabājās pie Džemmas Skulmes mājā Mežaparkā, kur kādā pasākumā reliģiskas kopas pārstāvji aizkrāsojuši zem attēla esošo uzrakstu “Es esmu tas ceļš, patiesība un dzīvība”. 

“Tas ir teksts no Bībeles. Mēs zinām, kas tur ir rakstīts. Mēs, kas ticībā esam, zinām, mēs ieraugām to. Bet tas parāda arī to, kādi cilvēki mēs esam, ka mēs gribam savu būtību, kādi mēs esam, mazliet aizkrāsot,” stāsta Artūrs Bogdanovs, Mālpils Evanģēliski Luteriskās draudzes baznīcas mācītājs.

Vēlāk glezna nonāca pie Džemmas Skulmes mazdēla, mākslinieka Artura Dimitera. Kādā brīdī tā tika piedāvāta arī Mālpils baznīcai, taču draudzei toreiz nebija nepieciešamo finanšu līdzekļu. Šogad Lieldienu laikā Jāņa Groļļa mazdēlam Raimondam Grollim radās pārliecība, ka gleznai jāatgriežas savā vietā – Mālpils baznīcā. Viņš nolēma ieguldīt personīgos līdzekļus un, kā pats saka, “atgriezt gleznu savās mājās”.

“Kaut kādas tirpiņas skrēja, kad tu viņu nesi iekšā. Man viņa stāvēja mājās. Un tāda jocīga sajūta. Arī Arturs Dimiters teica, ka arī Mežaparka mājās ir stāvējis un bija tāda zināma bijība. Viņa izstaro tādu sava veidu enerģiju,” stāsta Raimonds Grollis, mācītāja Jāna Groļļa mazdēls.

Vidzemes televīzija

Artūrs Bogdanovs, Mālpils Evanģēliski Luteriskās draudzes baznīcas mācītājs: “Šeit mēs redzam tajā gleznā tas viens līmenis ir, ka viņā kaut kur mēs varam pamanīt mūsu latviešu tautas tādas sēras, sāpes, ciešanas. Var arī saprast, tas ir pirms 100 gadiem, starp abiem pasaules lielajiem kariem. Tas ir tas viens, ko mēs varam satvert.”

Uz jautājumu, kā, tad tagad glezna tiks sargāta, mācītājs atbild – Dievs to pasargās!

Jāpiebilst, ka Mālpils Evanģēliski Luteriskās draudzes baznīcā ikviens interesants gleznu varēs apskatīt jau sākot no rītdienas, apmeklējot pasākumu “Baznīcu nakts”.