Rēzeknes novada Viļānu kultūras namā nupat pulcējās ap 400 cilvēku, lai dziedātu ziņģes un dalītos ar stāstiem par dzīvi jau XXII ziņģētāju un stāstnieku vakarā, kas fokloras kopēju vidū ir viens no gaidītākajiem gada pasākumiem.
Ap 200 dalībnieku un vismaz tikpat daudz skatītāju nupat tikās Viļānos, lai dziedātu un dalītos ar stāstiem no dzīves, tādējādi arī mūsdienās turpinot kādreiz lauku apvidos sevišķi ziemā izplatīto vakarēšanas tradīciju. Ideja par šādu pasākumu divdesmit divus gadus atpakaļ radusies folkloras vācējai, kultūras darba organizatorei un Tautas muzikantu biedrības vadītājai Ivetai Dukaļskai.
Foto: Vidzemes televīzija
Iveta Dukaļska, pasākuma idejas autore, Tautas muzikantu biedrības vadītāja: “Mes itū ideji izaukliejom ar Barkavys folklorys kūpu “Madava”, i tei ideja beja taida, lai cylvāki var padzīduot, arī folklorys kūpys var padzīduot, taidys ziņģis, taidys vīnkuoršuokys dzīsmis, navys taidys gūdu tautysdzīsmis, tautystārpu kaidu reizi var nauzviļkt, bet mes nadūmuojam, ka tys pasuokums tik ilgi aizīs, bet šūbreid jū arī navar nūbeigt, jau ir 22 godi paguojušs!”
(Tulk. Mēs šo ideju izauklējām ar Barkavas folkloras kopu “Madava”, un tā ideja bija tāda, lai cilvēki var padziedāt, arī folkloras kopas var padziedāt, tādas ziņģes, tādas vienkāršākas dziesmas, nevis tādas godu tautasdziesmas, tautastērpu kādu reizi var neuzvilkt, bet mēs nedomājām, ka tas pasākums tik ilgi aizies, bet šobrīd jau to arī nevar nobeigt, jau ir 22 gadi pagājuši!)
Foto: Vidzemes televīzija
Margarita Cakula, Viļānu kultūras nama Kultūras pasākumu organizatore: “Šūgod tuoļuokuo stuostnīce myusim ir nu Ventspils, ir nu Tukuma, vairuok Vidzemis nūvods, Modūnys vysa puse. Šūgod ir taids rekordskaitlis, ka nabyutu vāļ atkrytuši treis daleibnīki, nu tod itei laikam byus skaitliski vysleluokuo ziņģe!”
(Tulk. Šogad tālākā stāstniece mums ir no Ventspils, ir no Tukuma, vairāk Vidzemes novads, Madonas visa puse. Šogad ir tāds rekordskaitlis, ja vēl nebūtu atkrituši trīs dalībnieki, nu tad šī laikam būs vislielākā ziņģe!)
Anita Pakalnīte, Briežuciema jauniešu folkloras kopas “Soldonī” vadītāja: “Ziņģe, pirmkārt, nāk no 18. gadsimta beigām, un viņu mums ieveda mācītājs Stenders ar laika biedriem. Nāk no vācu puses šīs jaukās melodijas, vārdus, protams, pārtulkoja, un iedzīvojās, un dzīvos, es domāju, ja šādi pasākumi mums notiks!”
Ināra Caune, Mārcienas senioru ziņģu ansambļa “Trizulis” vadītāja: “Tās ir tādas folklorizētas no ārzemēm nākušas melodijas, kas iesakņojas tautā, un tā mēs ziņģojam! Tā ir tauta, tauta, tieši tas ir tas, kas ir visvairāk vajadzīgs, nevis, kad nāk kaut kādi operdziedātāji, bet no tautas nāk folkora, ziņģētāji, vai jebkādi mazāki sastāvi – tas ir mūsu, latviešu, dzīves pamats!”
Savukārt, runājot par situāciju, kas izveidojusies Rēzknes novadā, kur no darba draud atlaist ap 40 G3 un G4 kolektīvu vadītājus, pasākuma dalībnieki atzīst, ka šāda rīcība ir nepārdomāta un nav pieļaujama.
Foto: Vidzemes televīzija
Anita Pakalnīte, Briežuciema jauniešu folkloras kopas “Soldonī” vadītāja: “Jānovērtē cilvēka gribēšana un varēšana, un patikšana, ko cilvēks dara, un viņš to ar prieku dara, neviens viņus nevelk, viņi tiešām sava prieka pēc to dara. Pirmkārt, jau mēs visi satiekamies, tas apvieno sabiedrību, un mēs visi labi pavadām laiku.”
Ināra Caune, Mārcienas senioru ziņģu ansambļa “Trizulis” vadītāja: “Mēs esam no Madonas novada, mums pašlaik neizskan tādi varianti, bet, es uzskatu, ka tas ir ļoti bēdīgi. Tas, īstenībā, piederas pie cilvēces iznīcināšanas, varētu pat tā teikt.”
Iveta Dukaļska, pasākuma idejas autore, Tautas muzikantu biedrības vadītāja: “Es saceitu, te byutu juoaizadūmoj sociālajim dīnastim un sociālū lītu puorvaldei, ka tī ir puorsvarā senioru kolektīvi un ka jim byutu juodūmoj, ka tim cylvākim arī gribīs izīt uorā, un varbyut, ka tī kolektīvi ir tīši socialuo dorba kolektīvi, kurim tū var arī apmoksuot nu naudys, kas dūmuota sociālajam dorbam.”
(Tulk. Es teiktu, te būtu jāaizdomājas sociālajiem dienestiem un sociālo lietu pārvaldei, ka tie ir pārsvarā senioru kolektīvi un ka viņiem būtu jādomā, ka tiem cilvēkiem gribas iziet ārā, un varbūt, ka tie kolektīvi ir tieši sociālā darba kolektīvi, kuriem to var apmaksāt no naudas, kas domāta sociālajam darbam.)
Foto: Vidzemes televīzija
Margarita Cakula, Viļānu kultūras nama Kultūras pasākumu organizatore: “Paļdis dīvam, ka myusim senioru kolektivi palīk dorbuotīs, aizīt vairuo tuos līnijdejis, bet juos arī optimisma pylnys, man arī ir taidi treis kolektivi, kurim vadeituoji natiks apmoksuoti. Mes meiginuosim, dūmuosim, moš raksteisim kaidu projektu voi kaut kaidus pasuokumus reikuosim, kur kaut kaida apmoksa, kur varātu jūs druksu atbaļsteit.”
(Tulk. Paldies dievam, ka mūsu senioru kolektīvi paliek darboties, aiziet vairāk tās līnijdejas, bet arī viņas ir optimisma pilnas, man arī tādi trīs kolektīvi, kuriem vadītāji netiks apmaksāti. Mēs mēģināsim, domāsim, varbūt rakstīsim kādu projektu vai kaut kādus pasākumus rīkosim, kur ir kaut kāda apmaksa, kur varētu viņus drusku atbalstīt.)
Neskatoties uz drūmo notikumu fonu Rēzeknes novada kultūras dzīvē, ar svinīgo daļu ziņģētāju un stāstnieku vakars nebeidzas, un vakarēšana, kā jau Latgalē ierasts, turpinās ar dančiem un dziedāšanu līdz pat rīta gaismai.