Dobeles Dārzkopības institūtā sācies viens no vasaras garšīgākajiem mirkļiem – ķiršu ražas laiks. Par spīti šī gada vēsajam un lietainajam laikam, apmeklētāji joprojām var baudīt gan saldos, gan dzeltenos ķiršus, turklāt, arī paši tos salasīt.
Ķirši Dobelē ziedējuši un ražo jau vairākus gadsimtus. Pirmos stādus te ieviesusi hercogiene, kura dzīvojusi Dobeles pilī. Viņai īpaši garšojuši gaiši dzeltenie ķirši. Vēlāk Dobele kļuvusi par Latvijas ķiršu selekcijas centru.
Foto: Zemgales Reģionālā televīzija
Daina Feldmane, Dārzkopības institūta vadošā pētniece: “Saistībā jau ar institūtu mēs varētu minēt Pēteri Upīti, kurš veica ķiršu krustojumus, atstādams diezgan arī tādu plašu selekcijas materiālu. Tad Pētera Upīša atstāto selekcijas materiālu turpināja vērtēt Silvija Ruisa, un no Pētera Upīša materiāla ir izdalītas tādas diezgan populāras šķirnes kā Aija, Indra un arī Jānis.”
Foto: Zemgales Reģionālā televīzija
Daina Feldmane, Dārzkopības institūta vadošā pētniece: “Lai iegūtu sēklas, mēs veicam mākslīgo apputeksnēšanu un no viena augļa mēs iegūstam tikai vienu sēklu, vienu kauliņu. Kamēr, piemēram, ābelēm vai upenēm, vai avenēm no viena apputeksnētāju zieda un augļa, pēc tam izveidot, kas ir izveidojies, iegūst daudzas sēklas. Tā kā ķiršu selekcija tiešām tāds darbietilpīgs process un jaunas šķirnes nerodas ātri.”
Šobrīd “Dārzkopības institūta” kolekcijā un izmēģinājumu laukos ir vairāk nekā 200 dažādu šķirņu. Nosaukumi tām visbiežāk ir cilvēku vārdi.
Daina Feldmane, Dārzkopības institūta vadošā pētniece: “Pirmkārt, jau tā ir varbūt paša selekcionāra ideja, un, ja tā ir institūta šķirne, tad to apspriež, rāda arī institūtā. Un ir svarīgi arī, lai šie vārdi neatkārtotos ar citās zemēs dotajiem vārdiem, citām ķiršu šķirnēm vai arī plūmju persiku. Aprikožu šķirnēm ir jābūt atšķirīgiem vārdiem.”
Foto: Zemgales Reģionālā televīzija
Senāk ķirši bija augsti koki, to ražu vāca, kāpjot kokos vai ar ļoti garām trepēm. Mūsdienās audzē mazāka auguma kokus, ko vieglāk kopt un novākt. Arī stumbri tiek kaļķoti – temperatūras svārstību dēļ.
Daina Feldmane, Dārzkopības institūta vadošā pētniece: “Baltā krāsa atstaro saules siltumu un samazina šīs temperatūras svārstības. Kaļķis arī nedaudz pasargā no slimību iekļūšanas stumbrā no ārpuses, jo viņam ir tādas īpašības, kas nepatīk sēņu sporām.”
Foto: Zemgales Reģionālā televīzija
Kristīne Liepa, Dārzkopības institūta komunikācijas vadītāja: “Tad, kad ir labas ražas gads, mūsu dārzs ir atvērts cilvēkiem pašu lasīšanai.Var braukt un salasīt ķiršus sev, arī ievārījumiem un sulām, bet šogad, tā teikt, laiks nav lutinājis arī ķiršus, ne tikai mūs. Un jā, ķiršu raža ir mazāka, ir sliktākas kvalitātes, līdz ar to varbūt savam vēdera priekam varēs salasīt, bet ievārījumiem šogad laikam nepietiks.”
Ķiršu cienītāji vēl visu nākamo nedēļu aicināti apmeklēt “Dārzkopības institūtu”, lai aplūkotu, nobaudītu un pašiem salasītu šīs vasaras ražu.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |